Telegramma ir saziņa, kas tiek nosūtīta pa telegrāfu. Parasti telegrāfa operators saņem paziņojumu un pēc tam to izraksta adresātam. Telegrammas var pārsūtīt arī pa tālruni. Pirms tālruņu un interneta plašās izmantošanas saziņai telegrammas bija labākais veids, kā steigā nodot informāciju; mūsdienās telegrammas ir diezgan reti sastopamas lielākajā daļā pasaules daļu, un cilvēkiem Rietumos dažreiz var rasties grūtības atrast uzņēmumu, kas varētu nosūtīt un saņemt telegrammas.
Telegrammas sāka izmantot 1800. gados, kad izgudrotāji izstrādāja komerciāli veiksmīgas telegrāfa sistēmas, kuras varēja izmantot ziņojumu pārraidīšanai. Sākotnēji telegrāfu varēja nosūtīt tikai pa vadiem, bezvadu telegrāfs debitēja 1895. gadā, padarot ātru saziņu vēl vienkāršāku. Tomēr telegrāfija bija ļoti rupja saziņas metode, kurā lietotāji savā starpā saziņai izmantoja kodētu alfabētu.
Telegrāfs ietver elektrisko signālu pārraidi, ko var ievadīt ar telegrāfa taustiņu vienā līnijas galā un pēc tam nolasīt ar atbilstošo taustiņu vai izmantojot austiņas, kuras operators var nēsāt. Lielākā daļa telegrāfa operatoru visā pasaulē ziņojumu sūtīšanai izmantoja Morzes kodu — alfabētu, kas sastāv no punktu un domuzīmju sērijas.
Kad kāds ierodas telegrāfa birojā, lai nosūtītu telegrammu, viņi uzraksta ziņojumu tā, kā vēlas, lai tā tiktu pārraidīta. Tā kā process var būt laikietilpīgs, lielākā daļa cilvēku izmanto ļoti specifisku rakstīšanas stilu, kas lielā mērā balstās uz saīsinājumiem un izlaistiem vārdiem, nevis raksta pilnus ziņojumus. Pieturzīmes ir jāizraksta arī telegrammā, un visslavenākais rakstīto pieturzīmju piemērs ir “STOP” uz noteiktu punktu, un informācija parasti tiek samazināta līdz minimumam.
Telegrāfa operators nosūta ziņojumu uz adresātam tuvāko telegrāfa biroju, un saņēmējs ziņojumu izraksta tā, lai adresāts to varētu izlasīt. Daudzas telegrāfa kompānijas vēsturiski piedāvāja piegādes pakalpojumus, un telegrāfa uzņēmuma darbinieks nodeva telegrammu saņēmēja mājās vai uzņēmumā, lai gan cilvēki varēja saņemt ziņojumus arī telegrāfa birojos.
Tā kā telegrammas vēsturiski tika izmantotas kritiskai informācijai, kas bija ātri jānosūta, telegrammas ierašanās varētu liecināt par ārkārtas situāciju. Daudzi militāristi izmantoja telegrammas, lai paziņotu ģimenēm par nāves gadījumiem vai ievainojumiem kaujas laikā, kas telegrāfa zēnu padarīja par šausmīgu personu kara laikā, taču telegrammas varēja sniegt arī labas ziņas, piemēram, par mazuļa piedzimšanu.