Kas ir tiesas spriedums?

Civillietā žūrija saņem norādījumus no tiesneša pēc noslēguma runas, un tai ir jāapspriež pierādījumi, lai pieņemtu spriedumu. Tiesas spriedums, ko zvērinātie bieži pieņem, ir divējāds: atbildētāja atbildība un zaudējumu kompensācijas apmērs. Žūrijai ir jāapspriež un jāapspriež fakti, lai pieņemtu lēmumu, pamatojoties uz juridisko standartu, ko tiesnesis viņiem uzdevis izmantot. Vienam zvērinātajam bieži tiek lūgts paziņot spriedumu visas žūrijas vārdā, un šo personu sauc par žūrijas priekšsēdētāju. Zvērinātajiem jāpieņem spriedums ar pietiekamu balsu vairākumu vai vienprātīgi, atkarībā no jurisdikcijas un lietas veida.

Standarta tiesas spriedums kriminālprocesā, ko zvērinātie bieži pasludina, ir “vainīgs” vai “nav vainīgs”. Var būt vairākas apsūdzības, par kurām žūrijai jāpieņem lēmums, un katra apsūdzība var beigties ar citu spriedumu. Pirms žūrijai ir atļauts pieņemt galīgo lēmumu, tiesnesis bieži dod viņiem norādījumus par to, kā apspriest pierādījumus un juridiskos standartus, kas jāievēro, piemēram, “ārpus pamatotām šaubām”. Tiesnesim bieži ir jāpieņem spriedums “nav vainīgs”, bet tiesnesis var atcelt “vainīgu” spriedumu, ja žūrijas secinājumi bija nepamatoti vai citu iemeslu dēļ. Tiesnesis bieži pieņem spriedumu pēc sprieduma saņemšanas, un viņam ir jāpiespriež sods atbildētājam, ja spriedums ir “vainīgs”.

Dažās lietās zvērināto tiesa ir noraidījusi, ja tā nevar pieņemt tiesas spriedumu, pamatojoties uz pietiekamu balsu vairākumu vai vienprātīgi, atkarībā no tā, ko pieprasa juridiski standarti, kas ir piemērojami iesniegtajā lietā. Tiesnesis var nosūtīt žūriju atpakaļ tālākai apspriešanai. Ja spriedumu nevar pieņemt, tiesnesis bieži pasludina nepareizu tiesu. Prasītājs vai prokurors lietu var nodot izskatīšanai atkārtoti.