Tīģera čūska ir viena no nāvējošākajām čūskām pasaulē. Tas ir atrodams Austrālijā, ir vairāki dažādi veidi. Tīģeru čūsku krāsas un šķirnes ir dažādas. Dažām tīģeru čūskām ir tīģeriem līdzīgi joslu raksti, bet citām ir mazāk joslu. Tīģera čūska pieder pie Notechis ģints.
Tīģeru čūskas plaukst siltā temperatūrā, un ir zināms, ka tās ir aktīvākas siltākos vakaros. Viņi ir diezgan bailīgi, bet iekost, ja tos izprovocēs. Tīģeru čūskām ir neirotoksiska inde, kas var būt letāla. Jebkurš tīģera čūskas kodums ir nekavējoties jāārstē. Pat jaundzimušās tīģeru čūskas ir ļoti indīgas.
Tīģera čūskas indes neirotoksiskās īpašības nozīmē, ka tai ir toksiska ietekme uz muskuļiem, kas izraisa vājumu vai paralīzi. Inde satur arī miotoksīnus, kas izraisa muskuļu bojājumus. Prokoagulanti ir citi toksīni, kas atrodami tīģera čūskas indē. Tie iznīcina ķermeņa spēju pareizi sarecēt asinis un var izraisīt dzīvībai bīstamu asiņošanu. Nieru mazspēja var rasties arī pēc tīģera čūskas koduma.
Tīģera čūska ir elapīds. Elapīdi ietver kobras, koraļļu čūskas, kraitus un mambos. Tīģeru čūsku garums ir atšķirīgs, taču tās var būt garākas par 6 pēdām (1.9 m). Tīģeru čūskās visbiežāk redzamās krāsas ir melna, oranži brūna, olīvu un dzeltena. Joslu raksti var būt vāji vai spēcīgi, un dažiem tīģerčūsku veidiem vispār nav joslu vai marķējumu.
Čapela salas tīģerčūska jeb notechis ater serventyi ir lielākā no visām tīģerčūskām. Tam ir pārsvarā tumša fona krāsa, un tajā var būt gaišākas joslas. Chappell sala atrodas Austrālijas Basa šaurumā, kas atrodas Tasmānijas ziemeļaustrumu galā. Chappell salas tīģera čūska ir sastopama arī Basa šauruma austrumu daļā.
Karaļa salas tīģerčūska jeb notechis ater humphreysi dzīvo arī Austrālijas Basa šauruma apgabalā. Tā dod priekšroku sausai videi, taču to var atrast arī purvos, zālājos un akmeņainos biotopos. King Island tīģeru čūskas pārsvarā ir melnas un pelēkas, taču tām var būt arī brūni toņi. Ir vismaz seši dažādi tīģerčūskas veidi, un to visu dzimtene ir Austrālija.