Tīģervabole ir aptuveni 0.5 collas (1.25 cm) garš kukainis ar spārniem, garām kājām un garām antenām. Tiek lēsts, ka visā pasaulē ir vairāk nekā 1,500 tīģervaboļu sugu, no kurām lielākā daļa dzīvo siltā, tropiskā klimatā. Šīs dažādās sugas ietver plašu krāsu klāstu. Visizplatītākās redzamās krāsas ir brūngani pelēka un melna, krāsas, kas paredzētas, lai tās saplūstu ar vidi, savukārt dažām sugām ir spoži zaigojoša vara, zaļa vai zila nokrāsas.
Tīģera vaboles ir plēsēji, kas barojas ar maziem zirnekļiem, kukaiņiem, tārpiem un gliemežiem. Viņi var ātri skriet un lidot, kā arī spēj noķert laupījumu gan uz zemes, gan gaisā. To ātruma dēļ tīģervaboles cilvēkiem ir grūti noķert, taču tās ir spārnu, zirnekļu, ķirzaku un krupju upuri. Tīģervaboļu kāpuri ir arī agresīvi plēsēji, kas rok bedres, kurās ievelk nenojaušot laupījumu, ko aprij ar saviem spēcīgajiem žokļiem.
Tās pārklājošie sirpjveida apakšžokļi piešķir tīģervabolei mežonīgu izskatu. Tomēr tīģervabole nekož cilvēkiem, ja vien ar to netiek rīkoties. Gan pieaugušas, gan kāpuru tīģera vaboles tiek uzskatītas par labvēlīgām, jo tās ēd daudz dažādu kukaiņu. Lielākā daļa ir aktīvas dienas laikā, bet dažas sugas dzīvo naktī. Dažas tīģervaboļu sugas spēj radīt smaku, mēģinot atturēt plēsējus.
Pēc pārošanās tēviņš īsu laiku paliek kopā ar mātīti un pasargā to no citiem tēviņiem. Jūnijā vai jūlijā tīģervaboļu mātītes izrok bedrītes un katrā bedrē dēj vienu olu. Pēc izšķilšanās kāpuri paplašina bedrītes un dzīvo iekšā, gaidot, kad garām aizlīdīs medījums. Tīģera vaboles izplūst no šiem caurumiem pēc tam, kad tās ir nobriedušas līdz pieauguša cilvēka vecumam.
Šie kukaiņi ir aktīvāki saulainās dienās. To aktivitātes līmeni nosaka gaismas daudzums, mitruma līmenis un gaisa temperatūra. Aukstās sezonās tie iedziļinās pazemes dobumos. Tīģervaboles ir indikatorsugas, kas nozīmē, ka to klātbūtne liecina par veselīgu ekosistēmu, ko sabojājuši daži piesārņotāji.
Amerikas Savienotajās Valstīs ir sastopamas aptuveni 100 tīģervaboļu sugas. Viena izplatīta suga ir sešpunktu tīģera vabole. Šai vabolei ir metāliski zaļa galva, kājas, antenas un spārnu pārsegi, kas pazīstami kā elytra, un uz spārnu vākiem parasti ir seši balti plankumi. Tomēr ir atšķirības — dažām sešplankumainajām vabolēm ir zila krāsa, dažām plankumu skaits atšķiras no sešiem plankumiem, bet dažām ir vienkrāsaina krāsa bez plankumiem.