“Tīras ogles” ir nozares termins, kas attiecas uz ogļu ieguves efektivitātes paaugstināšanu, padarot spēkstacijas, kas izmanto ogles enerģijas ražošanai, videi draudzīgākas un/vai padarot pašas ogles kurināmā efektīvākas un tīrākas. Tā kā ogles katru gadu rada lielu daudzumu oglekļa dioksīda Zemes atmosfērā, ideja par ogļu attīrīšanu ir diezgan pievilcīga daudziem patērētājiem un valdībām. Jebkurā diskusijā par tīrām oglēm cilvēkiem ir svarīgi atcerēties, ka, izmantojot ogles degvielai, vidē joprojām izdalās oglekļa dioksīds, kā arī rodas citas kaitīgas emisijas. Turklāt, tā kā ogles ir fosilais kurināmais, galu galā pasaules rezerves var būt izsmeltas.
Daudzi vides speciālisti dēvē jēdzienu “zaļās skalošana”, kas nozīmē, ka uzņēmumi izmanto ideju, lai padarītu sevi labāku, nevis patiešām nodrošinātu tīrāku degvielu. Viņi apgalvo, ka, tā kā ogles ir fosilais kurināmais, ieguldījumi tīrākā tehnoloģijā nav tik saprātīgi kā ieguldījumi atjaunojamā enerģijā. Vairums vides speciālistu arī piekristu, ka, ja ogles tiks izmantotas kā degviela, tās var izmantot arī tīri.
Ogļu radīšana sākās pirms miljoniem gadu, kad trūdošās augu un dzīvnieku vielas sāka saspiesties, galu galā veidojot pasaules ogļu un naftas atradnes. Ogles ir izmantotas kā degviela gadsimtiem ilgi, kopš cilvēki saprata, ka tās var sadedzināt. Tas dabiski parādās lielās brūngana līdz melna pārslveida materiāla nogulsnēs, kuras iegūst lielos apjomos.
Ogļu ieguve un pārstrāde var izraisīt piesārņojumu, tāpat kā daudzi rūpnieciskie procesi. Viens no veidiem, kā radīt tīrākas ogles, ir padarīt ieguves procesu tīrāku un efektīvāku. Turklāt daudzas valstis tagad ķīmiski mazgā ogles, lai noņemtu dažus piemaisījumus. To darot pirms ogļu sadedzināšanas, tiek nodrošināts, ka piemaisījumi netiks izvadīti atmosfērā, lai gan joprojām ir atbilstoši jārīkojas ar attīrītajām ķimikālijām, lai tās nenokļūtu vidē.
Tā kā lielākā daļa mūsdienu ogļu tiek sadedzinātas spēkstacijās, lai ražotu elektroenerģiju, tīrāku un efektīvāku spēkstaciju izveide ir arī svarīga tīru ogļu sastāvdaļa. Ogļu spēkstacijas bieži ir vecas un ļoti neefektīvas, jo ogles ir lētas un viegli pieejamas, tāpēc efektivitātes palielināšana nav finansiāli loģiska. Daudzas valstis ir sākušas noteikt, ka spēkstacijās izplūdes skursteņos esošais gaiss pirms tā izlaišanas jātīra ar filtriem, un elektroenerģijas uzņēmumi veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka ogļu enerģija tiek pilnībā izmantota, kad tās tiek sadedzinātas.
Cits degvielas veids, ko tas bieži iekļauj šajā kategorijā, patiesībā nav ogles, bet gan pilnīgi jauns produkts, kas pazīstams kā gazificētas ogles. Gazificētās ogles ir apstrādātas, lai pārvērstu tās par gāzveida degvielu, piemēram, metānu vai ūdeņradi, vienlaikus ekstrahējot lielāko daļu kaitīgā oglekļa dioksīda. Degviela tiek sadedzināta enerģijas iegūšanai, iegūstot tīrāku un videi nekaitīgāku enerģiju, kuras pamatā ir ogles. Kopš deviņdesmito gadu beigās dabasgāzes cenas sāka strauji pieaugt, gazificētās ogles sāka piesaistīt uzmanību.
Lai ražotu šo degvielu, ogles sajauc ar katalizatoru un pakļauj augstam siltuma un tvaika līmenim. Tas izraisa ķīmisku reakciju, kas sadala ogles ūdeņradī, metānā, oglekļa monoksīdā, oglekļa dioksīdā un citās neorganiskās cietās vielās, kas izfiltrējas. Gan ūdeņradi, gan metānu var izmantot kā degvielu, savukārt oglekļa dioksīdu bieži ievada dziļi zemē vai citādi apglabā. Teorētiski ogļu spēkstacija varētu kļūt par nulles emisiju, izmantojot šo tīro ogļu tehnoloģiju. Šis process galu galā var arī iegūt šķidro kurināmo no oglēm.