Tirdzniecības modelis ir īpaša tendence, kas rodas vērtspapīru cenās, kas tiek tirgoti diskrētā laika periodā. Parasti tirdzniecības modeļi tiek uzskatīti par vienu tehniskās analīzes aspektu — metodi, ko izmanto, lai noteiktu akciju, obligāciju un citu vērtspapīru vērtību. Tehniskajā analīzē tiek izmantota makro pieeja, lai aplūkotu tirgus tendences un tirdzniecības modeļus, nevis to, kas notiek konkrētā uzņēmumā. Fundamentālā analīze ir vēl viens akciju vērtēšanas veids, un tās pamatā ir veids, kā uzņēmums veic uzņēmējdarbību un tā vēsturi.
Tirdzniecības modeļi tiek identificēti reāllaikā un bieži vien var liecināt par vispārējām tirgus izmaiņām. Paruna “Tas ir psiholoģisks tirgus” ir īpaša atsauce uz tirdzniecības modeļiem vai svārstībām, ko bieži izraisa sabiedrības noskaņojums. Bieži vien starp valsts vai pasaules notikumiem un vērtspapīru vērtējumu pastāv augsta korelācijas pakāpe. Tirdzniecības modeļi notiek jebkura veida ekonomikas cikla laikā.
Ir vismaz pieci dažādi tirdzniecības modeļu veidi: augšupejoši kanāli, lejupejoši kanāli, kauss un rokturis, galva un pleci un trīsstūris. Pieaugošie kanāli ir vērtspapīru tirdzniecības modelis, kurā akciju cena noteiktā laika posmā nepārtraukti pieaug. No otras puses, lejupejošie kanāli ir modelis, kurā vērtspapīri tiek tirgoti par zemāku cenu katru nākamo dienu noteiktā laikā.
Trešais tirdzniecības modeļa veids ir pazīstams kā kauss un rokturis. Šis tirdzniecības modelis iegūst nosaukumu “U” formai, ko tas rada, kad tas tiek attēlots grafikā. Parasti krūzes un roktura rakstam ir maksimums, kam seko pakāpeniska lejupslīde un pēc tam pakāpeniska augšupeja. “Rokturis” notiek pēc tam, kad vērtspapīri ir sasnieguši savu otro maksimumu, pēc kura cenas krītas.
Tiek uzskatīts, ka vērtspapīram ir galvas un plecu raksts, ja tas atgādina galvas un plecu kontūru diagrammā. Vispirms vērtspapīru vērtība pieaug, tad izlīdzinās, un tie atkal sasniedz maksimumu. Pēc otrā pīķa tie nokrīt līdz pirmā pīķa līmenim, izlīdzinās un pēc tam samazinās.
Visbeidzot, ir trīsstūra tirdzniecības modelis, kam raksturīgs straujš vērtības pieaugums, maksimums un pēc tam lejupslīde līdz sākotnējam līmenim.
Lai gan tirdzniecības modeļi varētu būt lieliski rādītāji, kas liecina par plaukstošām izmaiņām tirgū, tos vislabāk var aplūkot plašākā kontekstā. Tas nozīmē, ka, lai gan tie var būt svarīgs tehniskās analīzes aspekts, ir labi aplūkot konkrēto tirdzniecības modeļu vēsturi. Piemēram, kādi bija tirgus un pasaules apstākļi katru reizi, kad parādījās konkrēts tirdzniecības modelis? Kādas bija līdzības, ja tādas bija? Kas notika pēc tam?