Pirkstu ievārījums ir slenga atsauce uz atmirušajām ādas šūnām, zeķu pūkām, virsmas netīrumiem, sviedriem, ādas eļļām un baktērijām, kas dienas laikā mēdz uzkrāties starp cilvēka pirkstiem. Slikta higiēnas prakse vai noteikti ar pēdām saistīti veselības stāvokļi, piemēram, atlēta pēda, var padarīt pēdu ievārījuma izskatu un smaržu vēl pamanāmāku.
Patiešām nav praktiski nekāda veida, kā izvairīties no atmirušo ādas šūnu, ādas eļļu vai baktēriju uzkrāšanās starp pirkstiem, jo tās visas ir organiskas. Tāpat kā sviedri, baktērijas un ādas eļļas var uzkrāties padušu zonā un izraisīt ķermeņa smaku, līdzīga kombinācija var izraisīt kāju pirkstu sastrēgumu veidošanos starp pirkstiem. Ikdienas mazgāšana un beršana var samazināt uzkrāšanās smagumu un atkārtošanos, taču būtu neiespējami apturēt atmirušo ādas šūnu vai sviedru uzkrāšanos starp kāju pirkstiem.
Daži ir salīdzinājuši pirksta ievārījuma smaržu ar asu siera formu, kas var būt gāzu rezultāts, ko izdala smaku izraisošās baktērijas. Zeķu savārstījumu var piesaistīt arī ādas tauki un sviedri, kas uzkrājas, kad pēda stundām ilgi tiek turēta apavos. Netīrumi, kas atrodas apavos vai nogulsnējas uz dušas grīdas, var arī iesprūst starp kāju pirkstiem. Kamēr apavi vai zeķes nosedz pēdu, radītā ķermeņa smaka ir samērā ierobežota, taču pirkstu sastrēgumu pakļaušana ārējai pasaulei var būt nepatīkama.
Pirkstu iestrēgums pati par sevi netiek uzskatīta par medicīnisku stāvokli, lai gan tas varētu liecināt par citām nopietnām ar pēdu saistītām slimībām, piemēram, kāju sēnīti un citām sēnīšu infekcijām. To parasti risina kāju vannas, profesionāls pedikīrs, kāju dezodoranti vai ārstnieciskie kāju aerosoli. Tīras kokvilnas zeķes un labi vēdināmu apavu valkāšana arī palīdzēs samazināt naidīgo kāju vidi, kas veicina uzkrāšanos. Tīru dušas apavu vai flipflopu valkāšana koplietošanas dušās arī palīdzēs samazināt smakas un iespējamās infekcijas.