Transfekcijas reaģents ir DNS nesējs, ko pētnieks var izmantot, lai ievietotu DNS šūnās kultūrā. Dzīvības zinātņu uzņēmumos ir pieejami vairāki reaģentu veidi, un pētnieki var arī izstrādāt savus reaģentus pielāgotiem lietojumiem. Šīs molekulas var darboties vairākos dažādos veidos, lai DNS pārnestu mērķa šūnās un ievietotu to genomā. Tipisks process ietver vēlamās DNS sajaukšanu ar reaģentu, pievienošanu šūnām kultūrā, inkubāciju un pēc tam skrīningu, lai noskaidrotu, kurā ir jaunā DNS.
DNS transfekcija ir ļoti svarīgs pētniecības instruments. Pētnieki var ievietot ģenētisko materiālu, lai ieslēgtu gēnus vai tos apklusinātu, un var izmantot transfekciju, lai piespiestu šūnas kultūrā darboties noteiktā veidā. Mērķis var būt pārejoša ģenētiskā ekspresija pētījuma nolūkos. Tā var būt arī pastāvīga modifikācija, kas ļaus pētniekam izveidot klonētu šūnu koloniju, kas visas ekspresē vienu un to pašu gēnu. Šīs šūnas var izmantot pētniecībā, un tām var būt terapeitisks pielietojums.
Kalcija fosfāts ir viens no vecākajiem transfekcijas reaģentiem. Pētnieki izmanto arī materiālus, kuru pamatā ir lipīdi, kas mēdz būt ļoti efektīvi. Viņi var izmantot arī vīrusu DNS vektorus, kā arī mehāniskas metodes, piemēram, mikroinjekciju, kur vēlamā DNS tiek tieši injicēta, lai samazinātu materiāla noārdīšanās risku. Gēnu pistoles ir vēl viens populārs rīks DNS transfekcijai.
Kad pētnieks izvēlas transfekcijas reaģentu, ir jāņem vērā vairāki apsvērumi. Tie ietver to, kā tiks izmantots reaģents, kāda veida DNS ir iesaistīta un kāda veida efektus vēlas pētnieks. Transfekcijas reaģents ne vienmēr ir pilnīgi uzticams, un pētniekam ir nepieciešams arī labs skrīninga rīks, lai atrastu un izolētu veiksmīgi transfektētās šūnas. Tas ļaus pētniekiem izmest šūnas, kas nepieņēma jauno ģenētisko materiālu, kā arī šūnas, kas to pieņēma, bet izteikt to neparastā veidā, kas liecina, ka ir notikusi zināma DNS degradācija.
DNS transfekcijas reaģentu saraksti ir pieejami dzīvības zinātņu uzņēmumos. Lielākajai daļai ir diagramma, kas palīdz pētniekiem izlemt, kuru izmantot, pamatojoties uz šūnu tipu un kāda veida ģenētisko materiālu pētnieks vēlas ievietot. Pētnieki parasti var pieprasīt paraugus, lai viņi varētu pārbaudīt reaģentu pirms apņemšanās to izmantot pētniecībā. Pirms lietošanas ir svarīgi rūpīgi izlasīt dokumentāciju, lai pārliecinātos, ka transfekcijas reaģenta darbība ir pilnībā izprasta.