Tūska ir šķidruma uzkrāšanās ķermeņa audos vai ķermeņa dobumā. Vārds ir atvasināts no vidusangļu vārda ydema, kas cēlies no grieķu vārda “pietūkums”. Cilvēkiem, kuri cieš no šī stāvokļa, pietūkums parasti ir skaidri redzams. Visbiežāk atrodams pēdās un kājās, šķidrums uzkrājas zem ādas vietās ķermeņa audos ārpus asinsvadiem, ko sauc par intersticiālām telpām vai nodalījumiem.
Visbiežāk aknu, sirds un nieru slimību rezultātā tūsku tieši izraisa sāls aizture. Papildus kājām un pēdām citas galvenās vietas, kur var uzkrāties šķidrums, ir plaušas (alveolas), vēders vai vēderplēves dobums un krūtis. Kad tas notiek plaušās, to sauc par plaušu tūsku, un to parasti izraisa sirds mazspēja.
Lielākā daļa cilvēku var patērēt lielu daudzumu sāls bez jebkādām problēmām, bet tie, kuriem ir pamatslimība, var nespēt pārstrādāt un novērst pārpalikumu. Cilvēkiem ar sirds slimībām samazinās asins plūsma nierēs, kas pēc tam ietekmē nieru spēju izvadīt sāli. Tas noved pie šķidruma aiztures un, iespējams, tūskas.
Ir divi veidi — ar bedrēm un bez bedrēm — un, zinot, kāda veida persona ir, var palīdzēt medicīnas speciālistam diagnosticēt cēloni. Ar kauliņu tūsku pietūkušajā zonā, kad tai pieskaras, ir redzami iespiedumi, un tas var aizturēt zeķes vai zeķes. Veids bez bedrēm nesaglabā iespiedumu, un to bieži novēro cilvēkiem ar limfātiskās sistēmas problēmām vai hipotireozi.
Idiopātiska tūska ir punktveida tūskas veids, kas rodas bez acīmredzamas pamatslimības vai stāvokļa. Visbiežāk to novēro sievietēm, kurām to novēro kājās un pēdās pirmsmenopauzes vai pirmsmenstruācijas laikā. Šo stāvokli dažreiz sauc par ciklisku tūsku. Papildus pamata stāvokļa ārstēšanai medicīnas speciālisti bieži iesaka lietot diurētiskos līdzekļus un samazināt sāls patēriņu, lai ārstētu pašu pietūkumu.