Ugunsdrošības plāns var būt viena no divām saistītām lietām: tā ir vai nu individuāla stratēģija, kurā izklāstīts, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā, jo īpaši mājās, vai arī detalizēta piezīme, kurā izklāstīta ēkas gatavība ugunsgrēka avārijai, tostarp evakuācijas ceļi, īrnieku skaits, sprinkleru sistēmas savienojumi un bīstamo izejvielu atrašanās vieta, cita starpā. Katrs plāns ir svarīgs dažādos veidos. Subjektīvāks personīgais bēgšanas plāns palīdz cilvēkiem būt gataviem ugunsgrēka avārijai. Detalizētāki, uz faktiem balstīti ugunsdrošības plāni ir svarīgi veidi, kā nodrošināt sabiedrisko drošību un atbildīgu būvniecību.
Lielākajai daļai valdību ir nepieciešami visaptveroši ugunsdrošības plāni gan būvdarbu licencēšanas ietvaros, gan vietējo korporāciju un ēku īpašnieku regulēšanas kontekstā. Tādās valstīs kā ASV, Japāna, Kanāda, liela daļa Eiropas un Austrālija valdība ir ļoti ieguldījusi savu pilsoņu drošības nodrošināšanā un izmanto likumu, lai noteiktu ugunsgrēku novēršanu un evakuācijas gatavību. Šajās valstīs būvniecību stingri regulē valsts vai vietējās valdības iestādes.
Tiesību akti atšķiras atkarībā no jurisdikcijas, taču parasti tie ietver prasības attiecībā uz sprinkleriem un dūmu detektoriem, avārijas izeju specifikācijas un īpašus elektrisko vadu izkārtojumus. Būvniekiem, kuri vēlas saņemt atļauju jauna projekta uzsākšanai, kā daļa no pieteikuma parasti jāiesniedz detalizēts ugunsdrošības plāns. Šajā plānā ir jāparāda gan izpratne par vietējiem noteikumiem un to ievērošana, gan arī aktīvi pasākumi ugunsgrēku novēršanai.
Kad šīs ēkas ir aizņemtas, tiek pievienots jauns drošības standartu kopums. Ēku īpašniekiem, parasti uzņēmumiem vai korporācijām, ir jāievēro noteikti ugunsdrošības standarti un jānodrošina, lai telpas atbilstu noteikumiem. Tas nodrošina iemītnieku drošību, vienlaikus aizsargājot vērtīgus uzņēmuma īpašumus.
Lielākajā daļā vietu uzņēmumu īpašniekiem ir jāiesniedz arī detalizēts ugunsdrošības plāns vietējam ugunsdzēsības maršalam vai pilsētas domei. Šis plāns darbosies kā projekts, ko ugunsdrošības amatpersonas var izmantot avārijas gadījumā. Parasti tajā jāiekļauj ēkas karte ar skaidri iezīmētām izejām un kāpņu telpām. Jāiekļauj arī aptuvens cilvēku skaits, kas jebkurā laikā aizņem telpu, kā arī visu telpā glabāto bīstamo vai degošu materiālu saraksts. Lielākajā daļā jurisdikciju ēku īpašniekiem ir jāpārskata un jāatjaunina savi ugunsdrošības plāni reizi gadā vai divreiz gadā.
Jēdzienu “ugunsdrošības plāns” var lietot arī, lai aprakstītu jebkuru subjektīvu individuālās ugunsdrošības plānu. Daudzas ģimenes, piemēram, veido ugunsdrošības plānus, lai bērni zinātu, kā rīkoties mājas ugunsgrēka gadījumā. Šie plāni parasti ietver tādas darbības kā durvju aptaustīšana, lai iegūtu siltumu, dūmu meklēšana un tikšanās noteiktā vietā. Arī skolas un darba devēji veido šāda veida rīcības plānu, lai skolēni un darbinieki zinātu, kas viņiem jādara ugunsgrēka gadījumā un kā pareizi evakuēties. Ugunsdrošības mācības parasti ir daļa no šāda veida ugunsdrošības plāna.