Kas ir ultraskaņas zonde?

Ultraskaņas zonde, kas pazīstama arī kā devējs, ir medicīnas diagnostikas ierīce, kas izstaro ultraskaņas viļņus pacienta ķermenī un pārsūta datus uz datoru, lai izveidotu ķermeņa iekšējo attēlu, kas pazīstams kā sonogramma. Ultraskaņas viļņi atlec no audu masām un robežām organismā, un šīs atbalsis reģistrē ultraskaņas zonde un interpretē dators, kas pēc tam izveido sonogrammu monitorā. Ultraskaņas zondi parasti novieto tieši uz pacienta ķermeņa un pārvieto pa apskatāmo zonu. Tā kā ūdens ir labs skaņas viļņu vadītājs, uz pacienta ādas parasti tiek uzklāts ūdens bāzes gēls, lai atvieglotu ultraskaņas viļņu kustību, un pacientiem, kuriem tiek veikta dzemdību ultraskaņa, parasti tiek lūgts ierasties uz pārbaudi ar pilnu urīnpūsli.

Kvarca kristāli ultraskaņas zondē maina formu un izstaro ultraskaņas viļņus, kad tiem tiek piegādāta elektriskā strāva. Šie skaņas viļņi atlec no ķermeņa un skar kvarca kristālus, kas pēc tam rada elektrisko strāvu, ko zonde nosūta uz datoru. Strāvas variācijas palīdz datoram “redzēt” formas un masas ķermeņa iekšienē. Šo elektrisko strāvu dators izmanto, lai izveidotu sonogrammu.

Ultraskaņas zondes ir dažādu formu un izmēru izmantošanai dažādās ķermeņa zonās. Visizplatītākie zondes veidi tiek izmantoti ārēji, un tie ir aptuveni ziepju gabaliņa izmēra, un parasti tie ir plakani vai nedaudz izliekti uz raidīšanas gala. Maksts ultraskaņas zondes ir īpašs zondes veids, ko izmanto grūtniecības sākumā, lai noteiktu augļa klātbūtni un atrašanās vietu. Šāda veida ultraskaņas zonde tiek ievietota tieši makstī, lai iegūtu dzemdes attēlu, un tā ir garāka un slaidāka nekā zondes, ko izmanto ķermeņa ārpusē. Līdzīgas zondes ir paredzētas ievietošanai taisnajā zarnā vai barības vadā, lai apskatītu resnās zarnas, prostatas, kuņģa un citu iekšējo orgānu daļas.

Ultraskaņas tehnoloģijai ir daudz medicīnisku pielietojumu. Pirmsdzemdību ultraskaņa, iespējams, ir visplašāk atzītais ultraskaņas tests, taču ultraskaņu var izmantot arī, lai diagnosticētu asinsrites problēmas un sirds slimības, atklātu audzējus un aizsprostojumus, kā arī diagnosticētu un ārstētu nierakmeņus. Ultraskaņas ir salīdzinoši drošas un nerada būtisku risku pacientam, taču tāpat kā jebkuras medicīniskas procedūras gadījumā ir jāuzmanās, lai izvairītos no nevajadzīgām procedūrām.