Amerikas Savienoto Valstu Apalaču reģionā ir unikāla kultūra, kuras centrā ir bagāta vēsture un Ziemeļeiropas senču kombinācija, kas padara šo apgabalu atšķirīgu. Teritorija stiepjas no Ņujorkas štata dienvidiem līdz Džordžijas, Alabamas un Misisipi ziemeļu daļai Apalaču kalnu vispārējā tuvumā. Sākotnēji šajā reģionā dzīvoja indiāņu ciltis, piemēram, čeroki, taču astoņpadsmitajā un deviņpadsmitajā gadsimtā to galvenokārt apmetās skotu, īru un angļu kolonisti.
Cilvēki, kas apmetās uz dzīvi Apalaču reģionā, bija pazīstami kā sirsnīgi cilvēki, kas dzīvoja bieži sarežģītā vidē. Viņi bija dziļi reliģiozi, un šis reģiona aspekts saglabājas arī šodien. Patiesībā reliģijai ir bijusi liela nozīme kopienu un gadsimtu gaitā notikušo vēsturisko notikumu veidošanā. Tā kā daudzi kolonisti bija skotu un īru izcelsmes, viņi uz Apalaču reģionu atveda savu tradicionālo mūziku. Īru un angļu balādes bija populārs mūzikas veids agrīno kolonistu vidū, un šī mūzika attīstījās par Jaunās pasaules balādēm, kas tika pilnībā rakstītas Apalaču reģionā, atšķirībā no “vecās pasaules” balādēm, ko cilvēki atveda no Eiropas. Apalaču reģions bija arī bluegrass mūzikas un kantrī mūzikas mājvieta, kas attīstījās no tradicionālās Apalaču mūzikas apvienojumā ar blūza mūziku, ko galvenokārt spēlē afroamerikāņi.
Pēdējos gados Apalaču reģions ir kļuvis pazīstams arī ar atpūtu brīvā dabā. Apalaču taka vijas cauri Apalaču kalniem no sākuma punkta Springera kalnā Džordžijas štatā līdz pat Apalaču štatiem un tālāk līdz Katahdina kalnam Baksteras štata parkā Meinā. Kalnu reģions ir kļuvis par sinonīmu senatnīgai tuksnesim un fantastiskiem skatiem, bieži vien šauros tuksneša koridoros, ko ierobežo pilsētas un citas pilsētas teritorijas. Apalaču reģionā bez Apalaču takas atrodas arī nacionālie parki un vairāki nacionālie meži.
Diemžēl ne visi iemesli, kas padara reģionu unikālu, ir pozitīvi. Nabadzība ir bijusi problēma Apalačos, kopš tā pirmo reizi tika atzīta par atsevišķu reģionu. Īsu laiku iedzīvotāji uzplauka no kokmateriālu un ogļu ieguves rūpniecības, taču, šīm nozarēm izzūdot, ģimenes kļuva nabadzībā un šī nabadzība turpinājās. Rezultātā ir cietusi arī izglītības sistēma Apalačos, un finansējuma trūkuma un izglītības nozīmes akcentēšanas dēļ skolu sistēmas reģionā bieži vien tālu atpaliek no valsts tendencēm.