Kas ir urolitiāze?

Bieži urīnpūšļa akmeņi iziet cauri urīnceļiem bez ārstēšanas. Tomēr dažreiz tie var būt jānoņem, izmantojot medicīnisku iejaukšanos. Ja urīnpūšļa akmeņi netiek ārstēti un nepāriet paši, tie var veicināt tādas komplikācijas kā nieru infekcija. Lai gan dažiem pacientiem ar lieliem urīnpūšļa akmeņiem var nebūt nekādu simptomu, citiem pacientiem ar sīkiem akmeņiem var rasties mokošas sāpes.

Parasti urolitiāzes simptomi ir sāpes vēdera lejasdaļā, sāpes vai dedzināšana urinējot un bieža urinēšana. Turklāt var būt hematūrija vai asinis urīnā un tumšas krāsas urīns. Dažreiz simptoms var būt arī urīna noplūde vai nesaturēšana un urinēšanas grūtības. Bieži, ja infekcija ir akmeņu dēļ, urolitiāzi var pavadīt drudzis, drebuļi un slikta dūša.

Urolitiāzes riska faktori var būt vecuma palielināšanās, lai gan bērnu urolitiāze nav nekas neparasts. Citi faktori ir vīriešu dzimuma klātbūtne un biežas urīnpūšļa infekcijas. Turklāt pacientiem, kuriem nepieciešams izmantot pastāvīgo katetru, var būt arī urīnpūšļa akmeņu risks. Reizēm svešķermeņi, kas nonākuši urīnpūslī, piemēram, kontracepcijas līdzekļi vai noteikti stenti, var veicināt urīnpūšļa akmeņu veidošanos. Dažreiz šo priekšmetu vai ierīču ārpusē var veidoties kristāli, kas var pārvērsties par akmeņiem.

Parasti urolitiāzes diagnoze ietver urīna analīzes un medicīniskās attēlveidošanas testu izmantošanu. Bieži ir ieteicama cistoskopija, kurā urīnpūšļa pārbaudei tiek izmantota neliela kamera, lai ārsts varētu pārbaudīt urīnceļus un noteikt, vai urīnpūslī nav akmeņu. Vēl viens bieži izmantots medicīniskais tests, lai noteiktu urīnpūšļa akmeņu klātbūtni, ir ultraskaņa. Ultraskaņa izmanto skaņas viļņus, lai monitorā izveidotu orgānu un ķermeņa struktūru attēlus. Šī procedūra ir droša, jo netiek izstarots jonizējošais starojums.

Bieži urolitiāzes ārstēšana ietver ieteikumu palielināt ūdens uzņemšanu. Palielināta šķidruma dzeršana var palīdzēt akmenim izkļūt caur urīnceļu sistēmu. Ja šķidruma uzņemšanas palielināšana nav veiksmīga, ārsts var izmantot kā cistoskopu urīnceļu apskatei. Apskatot urīnceļu sistēmu ar cistoskopu, ārsts pēc tam var sadalīt akmeņus, izmantojot lāzeru vai ultraskaņu.