Uz gadījumiem balstīta spriešana ir problēmu risināšanas metode, kurā tiek izstrādāts risinājums jaunai problēmai, pamatojoties uz pagātnes pieredzi ar citu problēmu. Dažos gadījumos kādu konkrētu risinājumu var pilnībā izmantot atkārtoti, savukārt citos gadījumos vecā problēma sniedz tikai ierobežotu ieskatu jaunajā risinājumā. Uz gadījumiem balstīta spriešana ir ļoti balstīta uz analoģiju, jo indivīdi skatās pagātnē, lai atrastu situācijas un problēmas, kas ir līdzīgas tām, ar kurām viņi saskaras tagadnē. Tas ir ļoti nozīmīgs cilvēka lēmumu pieņemšanas izpētei un datorspriešanas tehnoloģijai. Daudzi pētnieki cilvēku lēmumu pieņemšanas un problēmu risināšanas jomā uzskata, ka gandrīz visi pamatotie lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz gadījumiem.
Uz gadījumiem balstītu argumentāciju var izmantot dažādos veidos, pamatojoties uz savām vajadzībām noteiktā situācijā. Vecākas problēmas risinājumu var atkārtoti izmantot jaunas un līdzīgas problēmas risināšanai vai vismaz ieteikt metodi jaunās problēmas risināšanai. Šādu argumentāciju var izmantot, lai mainītu jaunas problēmas risinājumu, kas nedarbojas pareizi, vai paredzētu iespējamās problēmas ar jaunu risinājumu. Pēc jaunās problēmas risinājuma izdomāšanas var izmantot analogas pagātnes situācijas, lai analizētu jauno risinājumu, lai noteiktu, kāpēc tas darbojās, un meklētu iespējamos trūkumus.
Uz gadījumiem balstītu spriešanu raksturo četri galvenie soļi. Kad tiek atklāta jauna problēma, vispirms jāatceras līdzīgas pagātnes problēmas. Atgādinot pagātnes problēmas, cilvēks atkārtoti izmanto risinājumu vai pielāgo to jaunajai situācijai. Pēc tam jaunais risinājums ir jāpārbauda, lai redzētu, vai tas darbojas jaunajai problēmai tāpat kā tas darbojās analogai vecākai problēmai, un attiecīgi jāpārskata jaunais risinājums. Visbeidzot, pēc darba risinājuma atrašanas jaunā problēma un risinājums tiek saglabāts atmiņā kā jauns “gadījums”, uz kuru atsaukties vēlākos uz gadījumiem balstītas spriešanas gadījumos.
Gandrīz visi cilvēki mēdz izmantot uz gadījumiem balstītu argumentāciju, lai atrisinātu dažādas ikdienas problēmas. Dažas profesijas jo īpaši pieprasa biežu šādu spriešanas metožu izmantošanu. Piemēram, juristi un tiesneši savus argumentus un lēmumus bieži pamato ar iepriekšējām līdzīgām tiesvedībām. Matemātiķi un matemātikas studenti, risinot jaunus un nepazīstamus matemātikas uzdevumus, izmanto uz gadījumiem balstītu spriešanu. Gandrīz visās profesijās, kurās nepieciešama problēmu risināšana, kādā brīdī būs jāizmanto šādas spriešanas metodes.