Tradicionālās psihoterapijas metodes bieži ietver pagātnes problēmu un attiecību izpēti, kā arī pašreizējās situācijas, un tās lēnām attīstās uz bieži nenoteiktu mērķi. Uz risinājumu vērsta terapija, ko sauc arī par risinājumu fokusētu īsu terapiju (SFBT), ir racionalizēta psihoterapijas forma, kas koncentrējas uz pašreizējām problēmām un risinājumiem. Šāda veida terapija mēdz būt īsa un pat var beigties trīs līdz sešu sesiju laikā.
Tradicionālās psihoterapijas var izpausties dažādos veidos atkarībā no individuālā terapeita stila. Procesa centrālais elements daudzos gadījumos ir padziļināta pagātnes izpēte, analīze, diagnostika un ārstēšana. Bieži vien termins “konsultēšana” tiek lietots aizvietojot ar psihoterapiju.
Uz risinājumu vērsta terapija ļoti atšķiras no dažām no šīm tradicionālajām psihoterapijas metodēm. Uz risinājumu vērstā terapijā klienti koncentrējas nevis uz pagātnes notikumiem un problēmu risināšanu, bet gan uz risinājumu veidošanu un vēlamās nākotnes iztēlošanos. Klienti sadarbojas ar terapeitu, lai atrastu veidu, kā šo nākotnes redzējumu pārvērst par realitāti, veicot pārmaiņas.
Uz risinājumu vērstas terapijas sākumā konsultants var palīdzēt klientam vizualizēt nākotni, kas nesatur pašreizējās problēmas. Nākamie soļi var ietvert tādu faktoru noteikšanu, kas šobrīd ir daļa no klienta dzīves un kas ir arī daļa no viņa nākotnes redzējuma. Šie faktori ir pamatelementi gala mērķa sasniegšanai.
Klients un konsultants kopā nosaka reālus, izmērāmus mērķus. Turpmākajās sanāksmēs terapija, visticamāk, ietvers soļu veidošanu šo mērķu sasniegšanai un vēlamās nākotnes sasniegšanai. Kā izriet no tās nosaukuma, šī terapijas forma ir balstīta uz pašreizējo problēmu risinājumu meklēšanu.
Bieži vien klients atklās, ka iepriekšējās problēmas risināšanas atslēga palīdzēs atrisināt viņa pašreizējo situāciju. Terapeits var arī palīdzēt klientam meklēt situāciju, kurā varētu būt radusies problēma, bet kāda iemesla dēļ tā nenotika. Iemeslu noteikšana, kāpēc problēma tika novērsta, var palīdzēt rast risinājumus pašreizējai problēmai.
Terapijā, kas vērsta uz risinājumu, klients var sagaidīt, ka terapeits uzdos daudzus jautājumus. Šie jautājumi bieži koncentrēsies uz tagadni un nākotni un palīdzēs klientam atrast veidus, kā atrisināt problēmas. Kopumā terapeits nebūs konfrontējošs. Mijiedarbība būs pozitīva un komplimentējoša.
Ar ļoti specifiskiem jautājumiem terapeits centīsies palīdzēt klientam gūt ieskatu problēmā, atrast pārvarēšanas stratēģijas un iemācīties izsekot progresam. Sesijas laikā terapeits un klients var ieturēt pārtraukumu, lai pārdomātu notikušo un atklāto. Šī pārdomām rosinošā metodika veicina pārmaiņu procesu.
Viens no galvenajiem uz risinājumu vērstas terapijas instrumentiem ir “Brīnuma jautājums”. Šajā vaicājumā terapeits uzdos jautājumu, kas izstrādāts, lai rastu iespējamu un efektīvu risinājumu. Klientam tiks lūgts iedomāties, kā viņš justos, ja pamostos un uzzinātu, ka viņa problēma ir pazudusi. Šis jautājums ved uz izpēti, kādus soļus klients veiktu un kādas izmaiņas varētu novērot, ja šis “brīnums” notiktu.