Uzkrātās peļņas nodoklis ir ienākuma nodokļa aprēķins par uzņēmumu uzkrājumiem, kas pārsniedz noteiktu slieksni. Valdības sagaida, ka korporācijas sadalīs lielāko peļņas daļu akcionāriem dividenžu veidā, kas ļauj valdībai aplikt ar nodokli dividendes akcionāru līmenī. Ja korporācija saglabā savu peļņu, nevis sadala peļņu kā dividendes, tas izjauc valdības paredzamos nodokļu ieņēmumus. Gadījumos, kad sabiedrība uzkrāj summu, kas pārsniedz noteiktu slieksni, valdība uzliek īpašu uzkrātās peļņas nodokli, lai kompensētu ieņēmumus, ko tā nesaņem, sadalot dividendes.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa struktūrai ir iezīme, ko parasti dēvē par nodokļu dubulto uzlikšanu. Valdības faktiski apliek uzņēmumu ienākumus divreiz. Sabiedrība katru gadu iesniedz nodokļu deklarāciju un maksā ienākuma nodokli par neto ienākumiem pēc uzņēmuma likmes. Pēc tam tā sadala daļu no šiem neto ienākumiem vai peļņas akcionāriem dividenžu veidā. Valdība šo naudu atkal apliek ar nodokli privātpersonu līmenī, jo akcionāriem, iesniedzot iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijas, jāmaksā nodokļi par saņemtajām dividendēm.
Korporācijas un akcionāri vienmēr meklē veidus, kā izvairīties no nodokļu dubultās uzlikšanas un samazināt kopējo nodokļu slogu. Viens no mehānismiem, ko korporācijas sāka izmantot, lai samazinātu nodokļu saistības, bija peļņas paturēšana, nevis tās sadale kā dividendes. Tas palielinātu korporācijas skaidru naudu un parasti pozitīvi ietekmētu tās akciju cenu. Pēc tam akcionāri varētu pārdot savas akcijas un tādā veidā gūt peļņu. Viņiem būtu jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis par pārdošanu, bet nodokļa likme kapitāla pieaugumam parasti ir daudz mazāka nekā dividendēm.
Lai cīnītos pret šo praksi, valdības ieviesa uzkrātās peļņas nodokli. Šis nodoklis tiek iekasēts, ja korporācijai ir pārpalikums skaidras naudas kasē, ko tā nevar attaisnot, pamatojoties uz paredzamo vajadzību. Piemēram, korporācijai ir atļauts uzkrāt skaidru naudu, ja tā paredz, ka tuvākajā nākotnē būs jāizmaksā ievērojams tiesas izlīgums, taču tā nevar piesaistīt skaidru naudu, lai tikai ļautu akcionāriem izvairīties no nodokļu maksāšanas par dividendēm. Ja uzņēmuma kase bez atbilstoša pamatojuma pārsniedz tās jurisdikcijā esošā nodokļu kodeksa noteikto slieksni, tai par summu ir jāmaksā uzkrātās peļņas nodoklis.
Joprojām var būt gadījumi, kad sabiedrība izvēlas maksāt uzkrātās peļņas nodokli, nevis ļaut akcionāriem aplikt ar nodokli dividendes. Nodokļu kods periodiski mainās katrā jurisdikcijā. Nodokļu likmes, kas attiecas uz dividendēm, kapitāla pieaugumu un uzkrāto peļņu, ir mainīgas, un ir pastāvīgi jāizvērtē pareizais virziens, kas jāveic, lai līdz minimumam samazinātu uzņēmuma un tās akcionāru nodokļu saistības.