Valence norāda argumentu skaitu, kas ir saistīti ar noteiktu darbības vārdu teikumā. Lielākā daļa darbības vārdu ir vismaz vienvērtīgi; tas nozīmē, ka viņiem ir viens arguments, kas ir priekšmets teikumam, kas veic darbības vārda norādīto darbību. Ir arī divvērtīgi darbības vārdi, kuriem nepieciešams gan subjekts, gan tiešs objekts, uz kuru tiek veikta darbība, un trīsvērtīgi darbības vārdi, kuriem nepieciešams arī netiešs objekts, kas ir darbības daļa. Valence ir saistīta ar darbības vārdu tranzitivitāti, lai gan tie nav identiski jēdzieni, jo transitivitāte ir balstīta tikai uz objektiem, nevis subjektu.
Darbības vārda valenci nosaka tas, cik argumentiem ir jābūt teikumā, lai tam būtu jēga. Ir daži vārdi, kas ir vērtīgi, kas nozīmē, ka tiem nav nepieciešami argumenti, pat ne temats. Piemēram, vārdam “sniegs” nav īsti nepieciešams priekšmets, un frāze “snieg” bieži tiek izmantota vienkārši gramatikas skaidrības labad.
Tomēr biežāk darbības vārdi ir vismaz monovalenti, kas nozīmē, ka tiem ir nepieciešams viens arguments, lai tiem būtu jēga. Darbības vārdiem ar šāda veida valenci ir jābūt subjektam, taču tiem nav nepieciešams nekāda veida objekts. Tādi vārdi kā “gulēt”, “dejot” un “lēkt” var būt vienvērtīgi, jo tiem nav nepieciešams darbības mērķis. Tomēr viņiem ir nepieciešams subjekts, kas veic darbību.
Divvērtīgi darbības vārdi ir tie, kuriem nepieciešams gan subjekts, gan tiešs objekts, uz kuru tiek veikta darbība. Piemēram, vārdam “iemeta” bieži ir šī valence teikumā, piemēram, “Es iemetu bumbu”, jo tam ir nepieciešams gan subjekts, gan metamais objekts. Trīsvērtīgam darbības vārdam ir nepieciešams arī netiešs objekts, kas ir daļa no darbības, piemēram, vārds “dot”. Teikumā “Es uzdāvināju savam draugam dāvanu” darbības vārdam ir nepieciešams subjekts un tiešais objekts, “dāvana”, kā arī netiešais objekts, kas ir darbības mērķis, “mans draugs”. Valences samazināšanās var notikt, ja vārds tiek pasniegts ar mazāk argumentu, nekā tas varētu būt nepieciešams, piemēram, “es dodu naudu”.
Transitivitāte ir jēdziens, kas ir cieši saistīts ar valenci, lai gan tie nav identiski. Darbības vārda transitivitāte balstās tikai uz nepieciešamo objektu skaitu, neņemot vērā subjektu. Lai gan vārds “iemeta” teikumā “Es iemetu bumbu” ir divvērtīgs, tas tiek uzskatīts par monotransitīvu, jo tam ir nepieciešams tikai viens tiešs objekts. Vienvērtīgs darbības vārds tiek uzskatīts par netransitīvu, un trīsvērtīgi vārdi tiek uzskatīti par ditransitīviem.