Uztveres darbības vārdi ir noteikti vārdi valodā, ko izmanto, lai norādītu uz darbībām, kas saistītas ar maņām vai spēju uztvert apkārtējo pasauli. Angļu valodā šie darbības vārdi var būt pārejoši vai intransitīvi, kas nozīmē, ka tiem var būt vai nav nepieciešams objekts, ko subjekts uztver. Uztveres darbības vārdi angļu valodā parasti tiek lietoti aktīvā vai neaktīvā veidā, un aktīvās formas norāda, ka kāds cenšas uztvert kaut ko citu. Savukārt neaktīvās formas apraksta uztveri, kas rodas neatkarīgi no tā, vai kāds veic darbību, lai radītu šādu uztveri.
Līdzīgi kā citi darbības vārdi angļu valodā, uztveres darbības vārdi tiek izmantoti kā predikāts teikumā, lai aprakstītu darbību, kas notiek. Šie darbības vārdi tiek īpaši izmantoti, lai norādītu uz darbībām, kas saistītas ar kāda cilvēka maņām vai spēju uztvert apkārtējo pasauli. Vienkāršā teikumā, piemēram, “Es skatos uz kaķi”, vārds “redzēt” ir uztveres darbības vārds, kas norāda uz kādu darbību.
Lai izmantotu piemēru “Es redzu suni”, vārds “es” ir priekšmets teikumā, kas norāda, ka tā ir lieta, kas veic darbību teikumā. Tam seko “redzēt”, viens no uztveres darbības vārdiem, kas saistīts ar redzi vai redzi, kas ir teikuma predikāts. Darbības vārds “redzēt” norāda, kādu darbību subjekts veic. Pēc tam seko lietvārda frāze “suns”, kas ir tiešais teikuma objekts un norāda uz lietu, uz kuru tiek veikta subjekta darbība.
Uztveres darbības vārdi var būt gan pārejoši, gan intransitīvi. Lai teikumam būtu jēga, pārejas darbības vārdi tiek lietoti tādā veidā, ka tiem ir jābūt vismaz vienam objektam. Uztveres darbības vārdi, piemēram, “dzirdēts” un “garša”, bieži ir pārejoši, jo tiem ir nepieciešams objekts, ko teikuma subjekts “dzird” vai “garšo”. Pretstatā tam tādi vārdi kā “skaņa” un “sajūta” var būt nepārejoši, kas nozīmē, ka tiem nav nepieciešams objekts. Tādos teikumos kā “Tu izklausies lieliski” un “Man ir auksti” nav objektu; viņiem ir komplimenti, kas raksturo tēmu.
Ir arī uztveres darbības vārdu aktīvās un neaktīvās formas. Aktīvā forma norāda, ka teikuma subjekts cenšas uztvert kaut ko citu, piemēram, tādu teikumu kā “Es skatos uz kaķi”. Šajā piemērā subjekts aktīvi skatās uz objektu.
Neaktīvi uztveres darbības vārdi joprojām norāda, ka subjekts kaut ko uztver, bet tas notiek bez piepūles. To var redzēt tādā izteikumā kā “Es jūtos auksti”, kurā subjekts uztver “aukstumu”, bet aktīvi nemēģina to darīt. Daži uztveres darbības vārdi var būt gan aktīvi, gan neaktīvi atkarībā no to lietošanas veida, piemēram, “smarža” un “garša”; savukārt “skaties” parasti ir aktīvs un “redzēt” parasti ir neaktīvs.