Kas ir uztveres psiholoģija?

Uztveres psiholoģija ir psiholoģijas apakšnozare, kuras mērķis ir izprast un izskaidrot, kā cilvēki un citi dzīvnieki uztver informāciju par ārpasauli, izmantojot uztveri un dažādus izziņas procesus. Uztveres jautājums ir neticami svarīgs arī filozofijā un dažās citās saistītās jomās, taču uztveres psiholoģija kopumā balstās uz zinātniski eksperimentālu pieeju interesējošo jautājumu risināšanai. Uztveres process sākas ar kādu fizisku vides aspektu. Šis vides faktors mijiedarbojas ar maņu orgāniem un tiek apstrādāts smadzenēs. Tikai pēc tam, kad smadzenes ir apstrādājušas no vides iegūto informāciju, ir iespējama reāla apzināta uztvere, un tā bieži ir pakļauta dažādiem kognitīviem procesiem, kas var smalki mainīt uztvertā būtību.

Pirmais intereses punkts uztveres psiholoģijā ir sensorās informācijas uztveršana no savas vides. Nevar cerēt izprast uztveres psiholoģiskos aspektus, nezinot, kā darbojas fiziskie aspekti. Maņu informācijai no vides, piemēram, gaismai vai skaņai, ir jāsadarbojas ar maņu orgāniem, lai uztvere vispār būtu iespējama. Uztveres psiholoģijas galvenā problēma ir tā, ka apzināta uztvere nesniedz pilnīgi precīzu un objektīvu priekšstatu par fizisko vidi, pamatojoties uz šo maņu ievadi. Tā vietā apzināta uztvere rodas, ja šī sensorā informācija tiek pakļauta dažādiem neiroloģiskiem un psiholoģiskiem procesiem, kas novirza un maina skatījumu uz ārējo vidi.

Neironu apstrāde, kas notiek arī pirms apzinātas uztveres, ir vēl viens svarīgs uztveres psiholoģijas fokuss. Sensorie stimuli, mijiedarbojoties ar maņu orgāniem, tiek pārveidoti par elektriskiem impulsiem, kas smadzenēs virzās pa dažādiem ceļiem. Uztveres psiholoģijas pētniekus interesē, kā šie neiroloģiskie procesi ietekmē apzināti uztvertos stimulus. Viņi, piemēram, var pētīt personas, kurām ir smadzeņu traumas, lai mēģinātu noteikt, kā smadzeņu fiziskais bojājums ietekmē apzinātās uztveres gala rezultātu.

Dažādi kognitīvie procesi ietekmē arī apzināto uztveri un attiecīgi tiem ir liela nozīme uztveres lauka psiholoģijā. Dažādi kognitīvie procesi ir atbildīgi par to, lai cilvēki varētu iegūt nozīmi no atvasinātās maņu ievades. Tie nodrošina, piemēram, sejas atpazīšanu, lasīšanas spēju un asociācijas starp zināmo informāciju un noteiktu uztverto vides faktoru. Liela daļa pētījumu šajā jomā ir vērsta uz šiem kognitīvajiem procesiem, jo ​​tie būtiski maina veidu, kādā cilvēki uztver savu vidi, un, tā kā daudzi no šiem procesiem ir apzināti, tie daudzējādā ziņā ir pieejamāki nekā fiziskie un neiroloģiskie aspekti. uztveres.