Vārdu secība ir vispārīgs termins, ko lieto valodniecībā un literatūrā, lai apzīmētu vārdu izkārtojumu noteiktā valodas struktūrā. Visbiežāk to pārbauda teikumu kontekstā, jo vārdu secība var būtiski ietekmēt dotā teikuma nozīmi. Dažās valodās vārdu secība ir gandrīz tikpat svarīga kā nozīmes noteikšanā izmantotie vārdi, savukārt citās valodās ir iespējamas dažādas vārdu secības, jo vārdiem pašiem ir vislielākā nozīme. Literatūrā vārdi dažādās situācijās tiek sakārtoti atšķirīgi, lai radītu noteiktu skaņu vai ritmu vai smalki mainītu dotās frāzes iespējamo nozīmi. Jo īpaši dzejniekiem bieži ir jāmanipulē kārtība, lai sasniegtu vēlamo atskaņu un ritma shēmu.
Gandrīz visās valodās vārdu secībai ir zināma ietekme uz dotā teikuma nozīmi. Vārdu sakārtošana noteiktā veidā, pamatojoties uz valodas gramatikas likumiem, ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka teikums vai frāze nav pilnīga muļķība. Fakts, ka angļu valodā “I got to the store” ir jēga, savukārt “Store to going the I” ir muļķīgi, ir pilnībā balstīts uz teikuma secību. Kārtību parasti izmanto arī, lai norādītu priekšmetus un objektus noteiktā teikumā vai frāzē. Sadaļā “Zēns iedeva karti Sallijai” vārdi ir sakārtoti, lai norādītu, ka “zēns” ir subjekts, “karte” ir tiešais objekts un “Sally” ir netiešais objekts.
Lielākajā daļā valodu runātāji mēdz ievērot noteiktu vārdu secības modeli, pat ja ir iespējamas alternatīvas. Piemēram, angliski runājošie mēdz dot priekšroku subjekta-darbības vārda-objekta secībai, piemēram, “Jānis nopirka jaunu automašīnu”, kurā “Jānis” ir priekšmets, “nopirkts” ir darbības vārds un “auto” ir objekts. . Tomēr ir pieļaujams arī teikt: “Jānis nopirka jaunu automašīnu”, lai gan šī konstrukcija tiek izmantota reti, un, ja tā ir, parasti objekts tiek uzsvērts. Vārdu secība var arī nedaudz atšķirties atkarībā no tā, vai teikums ir uzrakstīts vai izrunāts. Dažās valodās šis efekts ir dramatiskāks nekā citās.
Rakstnieki un dzejnieki bieži manipulē ar vārdu secību, lai radītu dažādus efektus. Dzejnieki mēdz izmantot kārtību, lai radītu noteiktu ritmu vai atskaņu shēmu. Vārdu secību var izmantot prozā ar to pašu mērķi, taču to biežāk izmanto, lai smalki mainītu dotā teikuma vai frāzes nozīmi. To, piemēram, var izmantot, lai ieviestu smalku neskaidrību, kas kalpo kādam konkrētam mērķim.