TJG Online
Izglītība un apmācība

Kas ir vides tiesības?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Vides tiesības ir tiesību nozare, kas regulē cilvēka darbības ietekmi uz dabu: gaisa un ūdeņu aizsardzību, atkritumu apsaimniekošanu, dabas teritoriju saglabāšanu un atbildību par piesārņojumu. Latvijā tās veido nacionālie likumi kopā ar Eiropas Savienības regulām un direktīvām, kā arī starptautiskās konvencijas.

Nozares pamatakts Latvijā ir Vides aizsardzības likums, kas nosaka galvenos principus. Princips „piesārņotājs maksā“ nozīmē, ka izmaksas par kaitējuma novēršanu sedz tas, kura darbība to radījusi. Piesardzības princips ļauj ierobežot darbību arī tad, ja zinātniskā skaidrība vēl nav pilnīga, bet iespējamais kaitējums ir nopietns. Izvērtēšanas princips prasa pirms lēmuma novērtēt ietekmi uz vidi.

Praktiski nozare izpaužas atļauju sistēmā. Piesārņojošām darbībām nepieciešama attiecīgas kategorijas atļauja, lielākiem projektiem jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, bet būvniecībā jāievēro aizsargjoslu un teritorijas plānojuma prasības. Uzraudzību veic Valsts vides dienests, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas pārrauga Dabas aizsardzības pārvalde, bet politiku veido Klimata un enerģētikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Būtiska šīs nozares iezīme ir plašas sabiedrības tiesības. Orhūsas konvencija un Vides aizsardzības likums paredz, ka ikvienam ir tiesības saņemt vides informāciju, piedalīties lēmumu pieņemšanā un vērsties tiesā vides aizsardzības jautājumos. Atšķirībā no vairuma citu lietu vides jomā sūdzību var iesniegt arī persona, kuras personiskās tiesības nav tieši aizskartas.

Iedzīvotājam šīs tiesības kļūst izmantojamas, ja tās izmanto laikā. Sabiedriskā apspriešana notiek noteiktā periodā, un tieši tajā iesniegtie rakstiskie priekšlikumi ir jāizvērtē un jāatbild. Tāpēc secība ir šāda: sekot pašvaldības un Vides pārraudzības valsts biroja paziņojumiem, iepazīties ar ieceres dokumentiem, iesniegt konkrētus rakstiskus iebildumus noteiktajā termiņā un saglabāt apstiprinājumu par iesniegšanu. Iebildumiem, kas balstīti uz faktiem un normām, ir nesalīdzināmi lielāks svars nekā parakstu vākšanai sociālajos tīklos.

Liela daļa regulējuma nāk no Eiropas Savienības. Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, atkritumu apsaimniekošanas mērķi, ūdens un sugu un biotopu direktīvas nosaka ietvaru, ko dalībvalstis pārņem savos likumos. Tāpēc vides jurista darbs bieži nozīmē paralēli lasīt Latvijas normatīvos aktus, Savienības tiesību aktus un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

Biežākā kļūda ir sajaukt privāttiesisku kaimiņu strīdu ar vides tiesību lietu. Troksnis, koku apēnojums vai smaka no kaimiņa zemesgabala bieži ir civiltiesisks jautājums vai pašvaldības saistošo noteikumu jautājums, nevis vides atļaujas lieta. Otra kļūda ir gaidīt, kamēr būvdarbi sākas: pēc tam, kad atļauja ir kļuvusi neapstrīdama, iespējas to apstrīdēt ir daudz šaurākas.

Kā šajā jomā strādā speciālisti

Vides tiesības ir starpdisciplināra joma, kurā juristi strādā kopā ar ekologiem, ķīmiķiem un inženieriem. Darba devēji ir valsts iestādes, pašvaldības, advokātu biroji, ražošanas un enerģētikas uzņēmumi, kā arī nevalstiskās organizācijas.

Sagatavotība parasti nozīmē juridisko izglītību, ko papildina zināšanas vides zinātnē, vai otrādi. Latvijā vides zinātni un vides pārvaldību var apgūt vairākās augstskolās, savukārt juridiskajās programmās vides tiesības parasti ir atsevišķs kurss.

Kā pieprasīt vides informāciju

Vides informācija ir pieejama pēc pieprasījuma, un iestādei tā jāsniedz normatīvajos aktos noteiktā termiņā. Iesniegumā jānorāda, kāda informācija vajadzīga, par kuru objektu un periodu; jo konkrētāks pieprasījums, jo ātrāka atbilde. Daļa datu jau ir publiski pieejama, piemēram, izsniegtās atļaujas un monitoringa dati.

Ja informācija tiek atteikta, atteikums ir jāpamato, un to var apstrīdēt. Vides informācijas saņemšanai parasti nav jāpierāda personiska ieinteresētība, un tieši ar to šī joma atšķiras no daudzām citām.

Kur vērsties par pārkāpumu

Par piesārņojumu, nelikumīgu koku ciršanu vai atkritumu izgāšanu var ziņot Valsts vides dienestam, bet par notikumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās arī Dabas aizsardzības pārvaldei. Steidzamos gadījumos, piemēram, ķīmiskas noplūdes gadījumā, jāzvana uz numuru 112.

Ziņojumam noder precīza vieta, laiks un fotofiksācija. Ja iestādes atbilde nešķiet pamatota, to var apstrīdēt augstākā iestādē un vēlāk pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Izglītība un apmācība Sadaļas jautājumi ar burtu V Ziņot par neprecizitāti