Vidusjūras savienība jeb UMed ir Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī ierosināts plāns, lai brīvi apvienotu visas valstis, kas robežojas ar Vidusjūru. Sākotnēji arodbiedrība tika paziņota kā daļa no viņa 2007. gada prezidenta vēlēšanu kampaņas, un tā noteiks politiku un rīkos samitus par jautājumiem, kas attiecas uz ģeogrāfisko reģionu. Pēc nopietnas Eiropas Savienības dalībvalstu pretestības Vidusjūras reģiona valstu savienības plāni ir ievērojami samazināti, un 2008. gadā ir plānotas samita sanāksmes starp iesaistītajām valstīm.
Sarkozī sākotnējam Vidusjūras savienības plānam bija vairāki mērķi. Ģeogrāfiski problēmas valstīm, kas robežojas ar Vidusjūru, bija maz saistītas ar Ziemeļeiropas problēmām. Sarkozī norādīja, ka savienība kalpos svarīgam mērķim, apvienojot Eiropas, Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstu intereses. Sadarbojoties, lai apspriestu un panāktu kompromisu jautājumos, kas skar visas trīs jomas, UMed varētu palīdzēt apglabāt ideoloģiskās nesaskaņas, kas pastāv jau tūkstošiem gadu. Sarkozī arī redzēja šos plānus kā līdzekli, lai palīdzētu panākt mieru starp Izraēlu un apkārtējām arābu valstīm.
Kritika ierosinātajai savienībai izskanēja no daudziem virzieniem. Vācijas opozīcija norādīja, ka šis plāns ir Francijas mēģinājums iegūt varu, jo tā būtu lielākā valsts Vidusjūras savienībā. Turklāt Ziemeļeiropas valstis uzskatīja, ka tas varētu sagraut Eiropas Savienības (ES) mērķus – starptautisko struktūru, kas pārrauga 27 Eiropas valstis. Galvenās ES valstis satrauca to valstu uzņemšana, kuras neatbilst cilvēktiesību standartiem, kas nepieciešami, lai pievienotos Eiropas Savienībai.
Pēc ievērojamām sarunām Savienības plānos ir notikušas daudzas izmaiņas. Tagad savienībā ir jāiekļauj visas 27 ES valstis, kā arī visas valstis ar Vidusjūras robežu. 2008. gada jūlijā trīs dienu samitā Francijā tiks iezīmēti vairāki galvenie partnerības mērķi. Viena no aktuālākajām problēmām ir Vidusjūras tīrīšana, ceļu būvniecība Ziemeļāfrikas valstīs, ostu iekārtu modernizācija, lai cīnītos pret terorismu un nelegālo imigrāciju, un saules enerģijas izmantošanas palielināšanās Vidusjūras klimatā.
Pārskatītā plāna kritiķi liek domāt, ka birokrātija ir atšķaidījusi oriģināla mērķus. Sākotnējais jautājums par organizāciju, kas risinātu īpaši Vidusjūras problēmas, tika iznīcināts, pievienojoties valstīm ievērojami atšķirīgos reģionos. Daži uzskata, ka Vidusjūras reģiona valstu savienība nedarīs neko vairāk, kā vien kalpos kā jumta organizācija jau esošajai Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerībai. Tas ir tālu no lielās vienotības vīzijas, ko sākotnēji ierosināja optimistiskais Sarkozī, taču tikai laiks rādīs, vai samazinātajai versijai būs savs nopelns.