Eiropas kopiena bija viens no trio pīlāriem, kas bija Eiropas Savienības pamats no 1993. gada novembra līdz 2009. gada decembrim. Pārējie divi pīlāri bija kopējā ārpolitika un drošības politika un policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās. Eiropas kopiena ietvēra visu dalībvalstu vides, sociālo un ekonomisko politiku un veicināja dalībvalstu tiesisko integrāciju. Supranacionālisma jēdziens bija būtisks šī pīlāra elements. Eiropas Savienības pīlāru sistēma tika atcelta, kad 2009. gadā stājās spēkā Lisabonas līgums.
Ar Māstrihtas līgumu tika izveidota Eiropas Savienība un tās valūta eiro, kad tas stājās spēkā 1993. gada novembrī. Līgumā tika izveidota arī Savienības pīlāru struktūra, sadalot to trīs daļās. Komisija, Tiesa un Eiropas Parlaments bija pārnacionālas institūcijas, kas izveidotas kā daļa no Eiropas kopienas pīlāra.
Daudznacionālās kopienās, piemēram, Eiropas Savienībā, pārnacionālisms var būt efektīvs lēmumu pieņemšanas veids. Dalībvalstis nodod noteiktas pilnvaras centrālajai iestādei, kurai ir tiesības izstrādāt politiku, kas ir saistoša visiem. Eiropas kopienas pīlārs tika balstīts uz šo pārnacionālisma jēdzienu un tam sekoja.
Viens no galvenajiem Eiropas kopienas mērķiem bija palīdzēt likumīgi integrēt Savienības dalībvalstis. Tā varētu apstiprināt tiesību aktus, kas skar visus Savienības pilsoņus. Saskaņā ar Kopienas procedūru Komisija iesniedza tiesību aktu priekšlikumus Eiropadomei un Parlamentam, un tiesību akti tika pieņemti, kad tika panākts kvalificēts balsu vairākums.
Robežkontrole, pilsonība un patērētāju aizsardzība ietilpa Eiropas kopienas pīlārā, tāpat kā veselības aprūpe, nodarbinātība un imigrācija. Eiropas kopiena arī noteica vides likumus un diktēja sociālo un patvēruma politiku. Ogļu un tērauda rūpniecības regulēšana bija šī pīlāra papildu atbildība. Gan Eiropas Atomenerģijas kopiena, gan Eiropas Ogļu un tērauda kopiena kādreiz bija daļa no Eiropas kopienas pīlāra.
Pārējos divos Eiropas Savienības pīlāros lēmumu pieņemšanas procedūra bija atšķirīga. Komisijai un dalībvalstīm bija kopīgas tiesības ieviest tiesību aktus. Lai pieņemtu tiesību aktus, kas ieviesti, izmantojot otro un trešo pīlāru, bija nepieciešams vienprātīgs Padomes balsojums.
Lisabonas līgums stājās spēkā 2009. gada decembrī, un pīlāru sistēma beidzās. Eiropas kopienas tika aizstātas ar Eiropas Savienību, kas no 2010. gada var veidot politiku, parakstīt līgumus un piedalīties Pasaules Tirdzniecības organizācijā kā vienota juridiska persona. Līdz ar pīlāru likvidēšanu tika pārdalīta atbildība starp dalībvalstīm un Eiropas Savienību.
SmartAsset.