Lai gan šķiet, ka tas ir veselā saprāta pārkāpums, tad, kad vinilu pirmo reizi izmantoja kā materiālu bērnu rotaļlietu ražošanai, lellēm jau bija sena trausluma vēsture. Vinila lelles atrisināja šo problēmu. Tās neplīsa viegli, kā to darīja porcelāna un biskvīta lelles; tās laika gaitā neizpaudās kā trakums vai šķelšanās, tāpat kā kompozīcijas lelles; un tās neplaisāja un neplīsa pie vīlēm, kā ar cietas plastmasas lellēm. Vinila lelles padarīja iespējamus arī apsakņotus matus lellēm, aizstājot pielīmētās cietās plastmasas parūkas un kompozīcijas lelles.
Protams, agrīnajām vinila lellēm joprojām bija savas problēmas. Cietajam vinila materiālam laika gaitā bija tendence zaudēt savu krāsu — mūsdienās daudzām vintage vinila lellēm ir rokas, kājas un rumpis, kas katrai ir atšķirīgā nokrāsā, tāpēc tie izskatās diezgan izskaloti no kakla uz leju. Tāpat arī mīkstais vinils dažkārt maina krāsu, kļūst tumšāks vai kļūst oranžs vai dzeltens ar vecumu.
Vinils kļuva populārs kā leļļu izgatavošanas materiāls laikā, kad arī modes lelles kļuva ļoti populāras. Rezultātā daudzas vintage modes lelles ir izgatavotas no vinila. Lai gan tajā laikā mazu bērnu vai mazu bērnu lelles tika pakāpeniski izņemtas no apgrozības, daži uzņēmumi, kas turpināja tās ražot, arī sāka pārveidot par vinila lellēm. Vinils bija labs materiāls arī lellēm mazuļiem, jo tas ir pietiekami elastīgs un izturīgs, lai izturētu mazu bērnu rotaļas.
Sakņoti mati bija milzīgs stimuls pārejai uz vinila lellēm. Lai gan saranas parūkas varēja mazgāt, ķemmēt un lokot, tās arī vairāk izkrita matus, atkārtoti ķemmējot, kā arī citas problēmas. Vinila leļļu sakņotie mati bija daudz piemērotāki rotaļām “skaistumkopšanas veikalā”, jo tie bija izturīgāki. Tā rezultātā, kad uzņēmumi pārgāja uz vinila lellēm, parasti vispirms tika izmantots ciets plastmasas korpuss ar vinila galvu. Šādas lelles sāka parādīties jau piecdesmito gadu sākumā vai vidū.
Savukārt mazuļu lellēm parasti bija cieta plastmasas galva un mīksts vinila korpuss; vinils, daudz mīkstāks un elastīgāks materiāls, ir reālistiskāks kā mazuļa āda un vairāk apskaujams maziem bērniem. Vēlāk mazuļu lelles tika izgatavotas tikai no mīksta vinila, dažas ar sakņotiem, mazuļiem līdzīgiem matiem. Šajās vinila lellēm dažkārt bija dzeršanas un slapināšanas ierīces, kas ļāva tām izlaist ūdeni, kas tika padots ar pudelēm caur caurumu mutē, caur citu caurumu autiņos. Dažkārt vinila zīdaiņu lellēm bija arī balss kastes jeb “raudātāji”.
Lai gan mūsdienu vinila lelles ļoti atšķiras no pirmajām, kas parādījās tirgū, daudzas mūsdienu lelles un rotaļlietas joprojām ir izgatavotas no vinila. Vinils ir izrādījies izturīgs materiāls ne tikai ar spēju izturēt rotaļu apģērbu, bet arī ar spēju reaģēt uz rotaļlietu tirgus prasībām.