Virspusēji izplatoša melanoma (SSM) ir ādas bojājuma veids, kas var būt ādas vēža priekštecis. Sākotnēji tas šķiet mazs un izskatās līdzīgs nedaudz lielam vasaras raibumam, bet ievērojami progresē par lielāku, pamanāmāku bojājumu. Ikviens var saslimt ar šo slimību neatkarīgi no vecuma un dzimuma, lai gan daži cilvēki ir jutīgāki nekā citi. Lai gan tās prognoze parasti tiek uzskatīta par daudzsološu un nav dzīvībai bīstama, stāvoklis var būt letāls, ja to neārstē.
No četriem melanomas veidiem virspusēja izplatīšanās melanoma veido aptuveni 70 procentus no visiem ziņotajiem gadījumiem. Mezglveida melanoma veido apmēram 15 procentus gadījumu, lentigo maligna melanoma – aptuveni 10 procentus un acral lentiginous melanoma – apmēram 5 procentus. Pēdējais no visiem melanomas veidiem tiek uzskatīts par dzīvībai bīstamāko. Tā kā melanoma, kas izplatās virspusēji, ir diezgan ievērojama, tā joprojām ir galvenais nāves cēlonis no vēža, neskatoties uz tās pozitīvo prognozi.
Stāvoklis visbiežāk sastopams sievietēm, lai gan arī vīrieši var to saslimt. Mātītes parasti konstatē bojājumus uz kājām, savukārt vīrieši parasti konstatē bojājumus rumpja augšdaļā, īpaši starp kaklu un iegurni. Virspusēja izplatīšanās melanoma parasti rodas pēc pubertātes, un tā ir vairāk izplatīta baltās rases iedzīvotāju vidū nekā citas etniskās izcelsmes cilvēki. Turklāt tas ir biežāk sastopams cilvēkiem, kuriem uz ķermeņa ir 100 vai vairāk dzimumzīmju.
Divas virspusējas izplatības melanomas stadijas norāda gan uz stāvokļa parādīšanos, gan apdraudējumu tās nesējam. Sākotnējā fāze ir pazīstama kā radiālā fāze, kurā vispirms veidojas bojājumi uz ādas. Šie bojājumi šķiet mazi un plāni, un var palikt šajā fāzē dažus mēnešus vai pat gadus. Radiālā fāze rada vismazākos vēža draudus.
Otrais stāvokļa posms, ko sauc par vertikālās augšanas fāzi, izrādās ievērojami dzīvībai bīstamāks. Bojājumi izaug vairāk par aptuveni 25 collām (6 mm) un virzās dziļāk ādas virsmā, iespējams, izraisot sāpes, ādas kairinājumu, izdalīšanos vai asiņošanu. Melanoma var izplatīties uz apkārtējiem ādas audiem, un tās pigmentācija var kļūt tumšāka. Dažkārt notiek neliela šīs pigmentācijas samazināšanās, kad imūnsistēma mēģina cīnīties ar šo stāvokli, taču melanoma joprojām pastāv un tai ir nepieciešama ārstēšana.
Daudzi dažādi faktori veicina iespējamību saslimt ar melanomu, kas izplatās virspusēji. Pacientiem bieži ir brālis vai vecāks ar šo stāvokli. Citi nekontrolējami faktori, piemēram, vāja imūnsistēma vai reta iedzimta ādas slimība, ko sauc par pigmentu xeroderma, var radīt papildu risku. Saules iedarbība, kas ir vieglāk pārvaldāms faktors, palielina melanomas virspusējas izplatīšanās iespējamību, īpaši pusaudža gados.
Ja rodas jebkādas iespējamās šī stāvokļa pazīmes, ieteicams konsultēties ar dermatologu. Virspusējo izplatību melanomu parasti diagnosticē ar biopsiju, lai gan dažreiz tiek izmantoti rentgena stari, datorizēta aksiālā tomogrāfija (CT), magnētiskās rezonanses attēlveidošana (MRI), ultraskaņa un citas procedūras. Šo stāvokli parasti ārstē ar ķirurģisku izņemšanu, kas ievērojami samazina risku, ka tas var attīstīties par potenciāli letālu ādas vēzi.