Whist ir četrām personām paredzēta kāršu spēle, kuras pamatā ir partneri un kas bija ļoti populāra 18. un 19. gadsimtā. Spēle dominēja Eiropā un daļā Amerikas, īpaši 19. gadsimtā, un jūs ievērosiet daudzās literārās atsauces uz spēli dažādās tā laika grāmatās. Ir gandrīz neiespējami izlasīt Džeinas Ostinas grāmatu, nelasot svilpienu ballītes vai spēles, kas notiek Ostinas stāstījumu laikā.
Svilpes spēlei ir daudz variāciju, taču vairumā gadījumu tā ir “trika” spēle. Tas nozīmē, ka katru “triku” vai gājienu var uzvarēt viens no spēlētājiem. Par katru trika uzvaru tiek piešķirts punkts, un spēles beigās uzvar rezultatīvākā partneru komanda.
Spēles noteikums ir šāds:
Partneri sēž viens otram pretī, un katram spēlētājam tiek izdalītas 13 kārtis, izņemot dīleru. Pēdējā kārts klājā tiek pagriezta uz augšu un tiek saukta par trumpjiem. Tas nozīmē, ka šīs krāsas kārtis var izspēlēt jebkurā laikā un parasti uzvarēt raundu vai triku, ja vien netiek izspēlēts vairāk nekā viens trumpis.
Spēle sākas pa kreisi no izplatītāja un turpinās pulksteņrādītāja virzienā. Pirmais spēlētājs noliek kārti, kas nosaka mastu, kurā tiek izspēlētas kārtis. Katram nākamajam spēlētājam pēc tam jānoliek vienas krāsas kārts, cerams, ar lielāku vērtību (dūži ir augsti un divi ir zemi). Ja spēlētājam nav tāda paša masta kārts, viņš/viņa var izmest citu kārti vai izvēlēties izspēlēt trumpi. Augstākā kārts gājienā vai augstākais trumpis uzvar raundu (triks). Kārtas uzvarētājs sāk procesu no jauna, sākot nākamo kārtu.
Spēle parasti turpinās, līdz visas kārtis ir izspēlētas vai dažreiz līdz viena komanda ir guvusi piecus punktus. Šajā brīdī uzvarētie triki tiek skaitīti un uzvarētāju komanda tiek paziņota. Klasiskajā svilpienā bieži vien tika izspēlētas trīs spēles (sauktas par gumiju), pirms tika paziņots galīgais uzvarētājs. Likmes bieži notika uz iznākumu, lai gan derību noteikumus var būt grūtāk ievērot. Spēli ir daudz vieglāk spēlēt, ja nav iesaistītas azartspēles.
Ja esat spēles cienītājs, ir līdzīgi domājoši entuziasti, īpaši Eiropā. Ir pat dažas vietnes, kurās varat spēlēt spēli pret citiem, un daži spēles varianti ļauj spēlēt pasjansu. Laba vieta, kur atrast variantus un citus norādījumus par svilpes spēlēšanu, ir grāmatas, kas veltītas kāršu spēļu izskaidrošanai. Ja vēlaties spēlēt klasisko vistu, varat apsvērt Edmunda Hoila oriģinālo 18. gadsimta darbu “Īss traktāts par svilšanas spēli”, kurā izskaidrota spēles tēma un noteikumi.