Kas ir vitrāža?

Baznīcas logos bieži ir vitrāžas, kur parasti ir attēloti svētie vai ainas no Bībeles. Tomēr šajos logos vispār nav obligāti jāattēlo aina; tie var būt vienkārši spilgtas krāsas ģeometrisks dizains. Slavenais Dievmātes rožu logs ir veidots no daudziem maziem attēliem, kas kopā veido ģeometrisku rakstu, kas rada kopējo iespaidu – cilvēkam ir detalizēti jāizpēta logs, lai redzētu, vai tas tiešām ir mazu attēlu kopums. Rožu loga nosaukums attiecas nevis uz pašām ainām, bet uz koka vai akmens konstrukciju, kas balsta stiklu, kas ir radiāls un sastāv no daudzām mazām, ziedlapiņām līdzīgām atverēm, kurās ir ievietots stikls. Bieži vien smalkas ainas detaļas tiek uzkrāsotas uz krāsaina stikla, kas pēc tam tiek uzkarsēts, lai krāsu savienotu ar stiklu, un tādējādi “nokrāsojas”.

Stikls ražošanas procesā tiek krāsots, pievienojot sāļus, kas izraisa to, ka tas iegūst noteiktas krāsas. Pēc tam no stikla tiek veidotas loksnes, no kurām ar stikla griezējinstrumentiem var izgriezt atsevišķus gabalus. Loksnes var izgatavot dažādās tekstūrās, un dažu stikla lokšņu nelīdzenā vai oļainā virsma piešķir iegūtajam attēlam dārgakmeņu izskatu, kad gaisma iet caur to.

Lai gan vitrāžas, gan baznīcai, gan mājām, ir visizplatītākais šī mākslas darba veids, to izmanto arī dekoratīviem elementiem. Slavenās Luisa Tifānijas lampas ir piemēri, kurus mūsdienās ļoti apbrīno un atdarina. Tifānija paletei pievienoja necaurspīdīgu vai pienainu stiklu, kas ievērojami palielināja sasniedzamos efektus. Mūsdienās vitrāžu māksla ir populārs hobijs, un daudziem cilvēkiem patīk griezt un salikt kopā krāsaina stikla gabalus, veidojot pievilcīgus attēlus gan lielus, gan mazus. Ja mākslas darbs ir mazs un paredzēts izlikšanai logā, kur tas noķer sauli, to bieži sauc par saules ķērāju.