Zaļā dzilna (Picus viridis) dzimtene ir Eiropa un Rietumāzija, un tā ir pazīstama ar savām spilgti zaļajām galotņu spalvām. Atšķirībā no citām dzeņu sugām, zaļais dzenis barojas galvenokārt uz zemes un tikai reizēm kokos. Tas ir lielākais no Eiropā sastopamajiem dzeņiem, un tā garums ir aptuveni 12.6 collas (32 cm) un var svērt līdz 0.5 mārciņām (220 g).
Plaši izplatīts visā Eiropā, zaļais dzilnis lielā skaitā sastopams Francijā, Spānijā, Vācijā un Anglijā. Tas nav sastopams Īrijā vai Skotijā, bet tas dzīvo Āfrikas ziemeļu daļās. Atklāti meži, zālāji un dārzi ir galvenās zaļās dzilnas dzīvotnes.
Tā zaļā krāsa ļauj šim dzenim palikt paslēptam, kamēr tas atrodas uz zemes, barojoties ar skudrām. Tas barojas arī ar citiem kukaiņiem, sliekām, kukaiņu kāpuriem un dažkārt ar augļiem. Tā garā mēle un asais knābis atvieglo barību ierakšanu zemē.
Papildus spilgti zaļajām augšējām spalvām zaļajam dzenam ir raksturīgs sarkans vainags galvas augšdaļā. Tam ir arī garš melns banknots ar melnu gredzenu ap katru aci. Spalvas šīs dzeņu sugas aizmugurē ir dzeltenīgi zaļas, un tās ir visvairāk redzamas, kad dzenis paceļas lidojumā. Šāda veida putnu vidējais spārnu platums ir 16.5 collas (42 cm).
Zaļo dzeņu tēviņi un mātītes pēc izskata nedaudz atšķiras. Tēviņiem zem acīm ir taisnstūrveida sarkans plankums, savukārt mātītēm šis plankums ir melns. Ļoti raksturīgs smiekliem līdzīgs aicinājums palīdz šim dzenam iezīmēt savu teritoriju.
Tēviņu un mātīšu savienošana pārī notiek tikai vaislai, kas parasti sākas agrā pavasarī. Vispirms no koka mizas jāizgriež ligzda. Tēviņš uzņemas šo uzdevumu, un ligzdas izveide var ilgt pat mēnesi. Pēc pārošanās mātīte var izdēt līdz septiņām baltām ovālām olām. Tos ligzdā inkubē gan dzeņa tēviņš, gan mātīte apmēram trīs nedēļas.
Cāļi paliek ligzdā, un vēl trīs nedēļas par tiem rūpējas abi vecāki. Pēc šī laika cāļi sāk baroties paši. Mazuļiem ir zaļas augšējās spalvas ar plankumiem, un to apakšdaļa ir pelēka, nevis dzeltena. Pietiekami veci dzeņi atdalās un dzīvo vieni līdz nākamajai vairošanās sezonai.