Žanru pētījumi parasti attiecas uz procesiem, ar kuriem kāds pievēršas literatūras, filmu vai cita stāstīšanas līdzekļa izpētei, klasificējot stāstu veidus. Tas nozīmē, ka stāsti bieži tiek iedalīti kategorijās saskaņā ar vairākiem iedibinātiem žanriem, lai atvieglotu vai precīzāku šo stāstu salīdzināšanu un atšķiršanu. Citas metodes joprojām var izmantot, lai analizētu dažādus stāsta aspektus, piemēram, raksturojuma un stāsta struktūras apsvērumus. Žanru pētījumi vienkārši nodrošina plašāku kontekstu, kurā var izmantot šos citus apsvērumus, ļaujot kādam vieglāk izveidot “īsu” metodi, lai atpazītu noteiktas tēmas un idejas, kas ir izplatītas noteikta veida stāstos.
Pamatpieeja žanra studijām parasti sākas ar dažādu stāstu veidu apsvērumiem, lai tajos atrastu kopīgas tēmas un idejas, kas ļauj tos pēc iespējas efektīvāk klasificēt. Šīs kategorijas tiek sauktas par “žanriem”, un tās parasti norāda, ka konkrēta žanra stāstiem ir noteiktas kopīgas tēmas, attēli un citas detaļas. Žanru pētījumos tiek izmantoti dažādi žanru veidi, piemēram, daiļliteratūra, zinātniskā fantastika, fantāzija, šausmu un vesterna. Šajos pamatžanros ir arī apakšžanri, piemēram, futūristiskā zinātniskā fantastika, vēsturiskā zinātniskā fantastika un kiberpanka zinātniskā fantastika.
Kad šie žanri ir izveidoti izmantošanai žanru studijās, var izmantot citus literatūrzinātnes jēdzienus. Konkrētā žanrā daži varoņu veidi var būt izplatīti, un stāsta raksturojums var būt vienkāršāks, tiklīdz žanrs ir izveidots. Piemēram, zinātniskajā fantastikā izplatītākie varoņu tipi var būt kosmosa karavīri, “starfighter” piloti un datoru hakeri. Izmantojot jēdzienus žanra pētījumos, kāds var noteikt, ka stāsts pieder noteiktam žanram, un pēc tam izmantot šo informāciju, lai vieglāk sakārtotu stāsta varoņus dažādos arhetipos, kas ir izplatīti šim žanram.
Vispārēja izpratne par žanra studijām var ievērojami uzlabot lasītāja vai skatītāja pieredzi konkrētam stāstam, jo tā nodrošina auditorijai spēcīgāku priekšstatu par pašu stāstu. Daudzas reizes stāstnieki var izmantot kopīgus arhetipus, tēmas vai žanra konvencijas, lai atvieglotu kopējo stāstu stāstīšanas procesu. Piemēram, kāds, kurš pārzina žanra studijas, varētu saprast, ka fantāzijas stāstos veca burvja vai burvja pieņēmums ir diezgan izplatīts. Tas var ļaut šai personai labāk izprast stāstu, kurā šī konvencija tiek izmantota neparastā veidā, piemēram, ja vednis ir jauns, nevis vecs, vai kurā šī konvencija tiek pastiprināta kā stāstu stenogrāfija.