Kas ir zinātniskā metode?

Zinātniskā metode ir veids, kā iegūt zināšanas, izmantojot eksperimentu. Tā ir izstrādāta, lai novērstu standarta cilvēku aizspriedumus argumentācijā, veicinot reproducējamību un salīdzinošo pārbaudi. Zinātnieki veido hipotēzes vai izglītotus minējumus par pasaules aspektiem, pēc tam tās pārbauda. Šiem eksperimentiem jābūt viegli reproducējamiem, lai citi zinātnieki varētu pārbaudīt datus. Pēc rūpīgas pārbaudes dati var atbalstīt hipotēzi vai to pretrunā.

Ja tiek pierādīts, ka papildu hipotēžu kopums ir pareizs, tās var integrēt sava veida “meta-hipotēzē”, ko sauc par teoriju. Teorijas nekad nevar pierādīt pilnīgi pareizas, un, pēc zinātnieku domām, nekas to nevar. Šeit zinātnieki ir pretrunā ar teistiem un spiritistiem, kuri uzskata, ka ar lūgšanu vai meditāciju var piekļūt absolūtām patiesībām. Saskaņā ar zinātnisko metodi neviena teorija nav svēta, un pat tad, ja tūkstošiem eksperimentu to atbalsta, joprojām var pierādīt, ka tā ir nepareiza.

Ja teorija ir ārkārtīgi labi apstiprināta ilgākā laika periodā un lielākā daļa zinātnieku aprindās tiek uzskatīta par pašsaprotamu, tā iegūst dabas likuma vai fiziskā likuma statusu. Fizikālie likumi, piemēram, “gravitācija liek lietām krist”, ir aptuveni tikpat tuvu absolūtai noteiktībai, kādu mēs varam iegūt par Visumu. Tā kā teorijas, īpaši stabilas empīriskās teorijas, sniedz detalizētas kvantitatīvās prognozes par parādībām, kuras tās cenšas izskaidrot, var būt diezgan vienkārši tās atspēkot, ja tām trūkst prognozēšanas spēka.

Zinātniskā metode ir vairāk nekā tūkstoš gadus veca, un tās aizsākumi meklējami Ibn al Heitema (965-1039) darbā. Al-Haitham bija īsts pionieris, dažkārt saukts par “pirmo zinātnieku”, kurš izgudroja zinātnisko metodi un sniedza nozīmīgu ieguldījumu vairāk nekā divpadsmit zinātnes jomās, jo īpaši optikā.

Zinātniskā metode nav precīzi definēta, taču gandrīz visi zinātnieki piekrīt, ka tā ietver šo četru posmu atkārtojumus: raksturojumus (novērojumus un definīcijas), hipotēzes, prognozes un eksperimentus, lai pārbaudītu visas iepriekšējās secības daļas. Zinātniskā metode nav stingra recepte, bet gan plūstošs paņēmiens patiesības atklāšanai.