Muskuļu sāpes parasti rodas, pārmērīgi izstiepjot sevi aktivitātēs vai sporta veidos, pie kuriem mēs neesam pieraduši. Tas var notikt, kamēr mēs aktīvi piedalāmies piepūlē, piemēram, kad sastiepjam, sastiepjam vai saplēšam muskuļu un jūtam tūlītējas sāpes. Šai muskuļu sāpīguma formai ir pēkšņas un specifiskas sāpes, kas rodas aktivitātes laikā. Šāda veida traumas bieži pavada zilumi un pietūkums.
Sāpes fiziskās slodzes laikā var izraisīt arī spazmas, kas kavē arteriālo asinsriti, neļaujot šai vietai nodrošināt pietiekamu skābekļa piegādi. To sauc par klucīšanos, un to var izjust kā krampjus vai muskuļu sāpes apakšstilbā. Atpūšoties, sāpes mazināsies. Visizplatītākais vieglas vai vidēji smagas klucīcijas cēlonis ir šī spazma, kas ierobežo asins plūsmu uz artēriju. Smagāki gadījumi var būt aterosklerozes vai pilnīgas artērijas bloķēšanas rezultāts. Šī ir norāde uz tūlītēju medicīnisko palīdzību.
Vieglas vai vidēji smagas klukuma gadījumā atpūta ir labākais līdzeklis pret sāpēm. Pirms aktivitātes atsākšanas ir ieteicams staigāt vai peldēt, jo tas palielinās izturību, vienlaikus ļaujot ķermenim atpūsties ar zemas ietekmes vingrinājumiem. Lai atvieglotu stāvokli, parasti tiek parakstītas mazas aspirīna devas, statīnu zāles vai asinsspiediena zāles. Tūlītēja sāpju mazināšana apakšstilba vai pēdas muskuļu krampju gadījumā ir nolaist papēdi, lai izstieptu kājas aizmuguri, lai veicinātu asins plūsmu un skābekļa piegādi.
Biežāk muskuļu sāpīgums ir aizkavēta reakcija, kas rodas no 24 līdz 72 stundām pēc treniņa. To sauc par “aizkavētu muskuļu sāpīgumu (DOMS)” vai “muskuļu drudzi”. Tas parasti ilgst no divām līdz trim dienām atkarībā no smaguma pakāpes.
Ir vairāki profesionāli viedokļi par DOMS cēloni. Bieži vien tas ir saistīts ar pienskābes uzkrāšanos muskuļos. Tomēr pienskābe ātri izkliedējas, tāpēc to nevajadzētu attiecināt uz sāpēm, kas radušās vairākas dienas vēlāk. No otras puses, tas ir labi zināms fakts, ka papildu kalcija uzņemšana tūlīt pēc smagas slodzes samazinās vai izslēgs tipiskās DOMS sāpes.
Vēl viena teorija ir muskuļu kontrakcijas, kas rodas, veicot jebkādas lejupejošas kustības, piemēram, skrienot lejup, kāpjot pa kāpnēm, nolaižot svarus, pietupienus vai atspiešanos, var izraisīt sāpes. Šīs kustības var izraisīt muskuļu audu mikroskopiskus plīsumus. Tā rezultātā rodas sāpes, stīvums un pietūkums.
Citi izvirza hipotēzi, ka šīs muskuļu sāpes nav pašas mikroskopiskas muskuļu šķiedru sabrukšanas rezultāts, bet gan remonta process, kas veido spēcīgākus un lielākus muskuļus. To sauc par hipertrofiju. Viņi uzskata, ka muskuļu sāpju adaptācijas cikls, no tā izrietošā nepieciešamā atpūta un hipertrofija ir rādītāji, kas liecina, ka kultūrisms ir veiksmīgs.
Daudzi uzskata, ka, neatkarīgi no cēloņa, spēcīgas darbības rezultātā tiek radīta iekaisuma vide. Paaugstināts balto asinsķermenīšu skaits apstiprina šo teoriju. Tas ir vēl viens arguments par papildu kalcija lietošanu, jo tas sārmainīs un nomierinās šos iekaisumus. Saskaņotie sāpju mazināšanas līdzekļi šiem stāvokļiem ir stiepšanās pirms un pēc vingrošanas, alternatīvas ledus un karstuma kompreses, zonas paaugstināšana, masāža kopā ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem. C vitamīns, antioksidantu piedevas un homeopātiskie līdzekļi, piemēram, Arnica montana, Rhus toxicodendron un Sarcolactic acid, ir izrādījušies noderīgi.
Vislabāk ir ievērot rutīnu, kas pakāpeniski palielina treniņa intensitāti. Jums vajadzētu saglabāt līmeni, kas palielinās ne vairāk kā desmit procenti nedēļā. Atpūta, peldēšana un viegla pastaiga ir lieliskas iespējas jūsu ķermenim laikā, kas nepieciešams atpūtai, dziedināšanai un atjaunošanai. Tāpat kā ar jebkuru citu slimību, labākā ārstēšana ir profilakse.