Lielākajai daļai cilvēku kādā dzīves posmā rodas niezoši ādas izsitumi, jo ādas kairinājums ir bieži sastopams stāvoklis, kas rodas un pāriet dažādu iemeslu dēļ. Ir vairāki niezošu ādas izsitumu cēloņi, no kuriem daudzi izraisa bedrainu, iekaisušu, pietūkušu vai zvīņainu ādu, kas ietekmē vienu ķermeņa daļu vai vairākas zonas. Šos ādas niezes simptomus parasti izraisa bakteriāla vai vīrusu infekcija, kairinātāja iedarbība vai iekšējie apstākļi.
Pirmkārt, sēnīšu un vīrusu infekcijas parasti izraisa niezošus ādas izsitumus, kas viegli izplatās. Piemēram, ēdes, kas pazīstamas arī kā tinea corporis, ir sēnīšu infekcija, kurai raksturīgs gredzens uz ādas, kas ir niezošs, pacelts, sarkans un zvīņains saskares vietā ar sēnīti. Vējbakas, ko izraisa Varicella zoster vīruss, ir vīrusu infekcijas piemērs, kas izraisa ādas izsitumus. Vējbakas izsitumi sastāv no vairākām niezošām un sāpīgām traipiem, kas parādās visā ķermenī.
Kairinošu vielu iedarbība — stāvoklis, ko dažreiz dēvē par kontaktdermatītu — arī var būt niezošu ādas izsitumu cēlonis. Viens šāda veida iedarbības piemērs ir, kad cilvēks nonāk saskarē ar indīgo efeju. Kad cilvēki tiek pakļauti indīgajai efejai, viņiem rodas izsitumi, kas pēc formas izskatās kā tulznas. Blisteri ir rozā vai sarkanā krāsā un ļoti niezoši. Vēl viens kairinātāju iedarbības piemērs ir, ja āda nonāk saskarē ar ziepēm, mazgāšanas līdzekļiem vai rotaslietām, kas kairina, izraisot iekaisīgu izsitumu veidošanos, kas parasti izzūd, kad viela vairs nesaskaras ar ādu.
Visbeidzot, iekšējie apstākļi var izraisīt arī niezošus ādas izsitumus. Atopiskais dermatīts, ko parasti dēvē par ekzēmu, ir šāda veida ādas izsitumu piemērs. Ekzēmas izsitumi parasti rodas bērnībā, bet var parādīties arī pieaugušā vecumā kā sausi ādas plankumi uz ķermeņa, kas ir bedraini, zvīņaini un ļoti niezoši. Turklāt alerģijas ir vēl viens iekšējs stāvoklis, kas var izraisīt ādas izsitumus visā ķermenī. Alerģiskas reakcijas parasti izraisa nātreni, kas ir plakani un iekaisuši pleķi.
Daudzi cilvēki skrāpē izsitumus kā tūlītēju atvieglojuma metodi. Tas nodrošina tikai īslaicīgu pārtraukumu no diskomforta, ko var izraisīt izsitumi. Turklāt skrāpējumi var paildzināt izsitumus un radīt nelielus iegriezumus ādā, padarot to neaizsargātu pret infekciju. Lai gan niezoši ādas izsitumi parādās dažādos veidos, daudzus no tiem var ārstēt ar lokāliem vai perorāliem medikamentiem, kas pazīstami kā antihistamīna līdzekļi, kas palīdz mazināt iekaisumu un niezi.