Gaza parasti tiek izmantota, lai apzīmētu palestīniešu teritoriju Gazas joslas reģionu. To var izmantot arī, lai atsauktos uz Gazas pilsētu, lielāko pilsētu reģionā. Tas ir neparasts ar to, ka tas nav nevienas atzītas suverēnas nācijas daļa, bet uz to nepretendē citas suverēnas valstis, bet tā vietā tā ir topošās valsts daļa.
Gazas josla stiepjas gar Vidusjūras piekrasti, un tā robežojas ar Izraēlu ziemeļos un austrumos un ar Ēģipti dienvidos. Tas ir aptuveni 25 jūdzes (41 km) garš un svārstās no 4 līdz 7 jūdzēm (6–12 km), un tā kopējā platība ir nedaudz mazāka par 140 kvadrātjūdzēm (360 kvadrātkilometriem). Tā ir mājvieta gandrīz 1.5 miljoniem cilvēku, padarot to par sesto visblīvāk apdzīvoto neatkarīgo teritoriju uz zemes.
Reģions ir bijis plaukstošs un nozīmīgs kopš seniem laikiem, un tas bija galvenais tirdzniecības ceļš gar Vidusjūru, kas savienoja Sīriju un Mezopotāmiju ar Ēģipti līdz pat senatnei. Arābi iekaroja Gazu 7. gadsimtā, un vēlāk 12. gadsimtā tā piedzīvoja īsu krustnešu kontroles periodu. Osmaņu turki to ieņēma 16. gadsimta sākumā, un tas palika Osmaņu impērijas sastāvā līdz Pirmā pasaules kara beigām. Briti šo reģionu pārvaldīja pēc kara kā daļu no Palestīnas teritorijām.
1929. gadā pēc cionistu pūļu sacelšanās visā Gazā izcēlās vairāki pret ebrejiem vērsti nemieri, kuru rezultātā daudzi gāja bojā un galu galā tika izraidīti liela daļa ebreju iedzīvotāju. Pēc tam briti ieviesa aizliegumu ebrejiem apmesties apgabalā, lai gan 1940. gadu beigās tas kļuva mazāk stingri.
Pēc Otrā pasaules kara teritoriju ieņēma Ēģipte arābu un Izraēlas kara laikā 1948. gadā. Ēģiptieši to kontrolēja lielāko daļu nākamo divu desmitgažu, izņemot īsu periodu 1950. gadu vidū, kad Izraēla okupēja reģionu. Tomēr pat Ēģiptes valdīšanas laikā Gazas iedzīvotāji nekad netika uzskatīti par faktiskiem pilsoņiem. Ēģipte pārvaldīja Gazu kā teritoriju militārā vadītāja vadībā, un iedzīvotāji baudīja tikai dažas no faktiskajiem ēģiptiešu priekšrocībām.
1967. gadā Izraēla pārņēma kontroli pār šo teritoriju. Tā to tieši pārvaldīja līdz 1994. gadam, kad Gaza nonāca Palestīnas pašpārvaldes aizgādībā, kā noteikts Oslo līgumos. 2005. gadā Izraēla turpināja izstāties, likvidējot visas savas apmetnes šajā reģionā, kā arī vairākas saistītajā Rietumkrasta reģionā, kā arī aizvācot visus Izraēlas kolonistus.
Izraēlas izstāšanās no reģiona radīja dīvainu situāciju, jo Palestīnas pašpārvalde šobrīd nav atzīta par reālu suverēnu valsti. Tas atstāj teritoriju neparastā stāvoklī, jo tā ir liels apdzīvotas, blakus esošas zemes gabals, kas nepieder nevienai faktiskai valstij vai uz kuru nav pretendējusi.
2007. gadā palestīniešu teritorijās izcēlās pilsoņu karš starp Palestīnas atbrīvošanas kustību jeb Fatah un Islāma pretošanās kustību jeb Hamas. Hamas uzvarēja notikušajās vēlēšanās un padzina Fatah no varas. Kopš tā laika situācija Gazas joslā ir kļuvusi diezgan saspringta, Hamas pieprasot likumīgas tiesības valdīt, un daudzas valstis, tostarp Izraēla, atsakās sadarboties vai atzīt to, ko uzskata par teroristu organizāciju.