Kas notika 4. novembrī?

Latvijas lasītājam svarīgākais no tiem ir 1956. gada notikums. Pēc oktobrī sāktās Ungārijas sacelšanās, kas prasīja padomju karaspēka izvešanu un demokrātiskas pārmaiņas, 4. novembrī Budapeštā ienāca padomju bruņotie spēki. Sacelšanās tika apspiesta, tūkstoši cilvēku gāja bojā, un simtiem tūkstošu ungāru pameta valsti. Okupētajā Latvijā par šiem notikumiem varēja uzzināt galvenokārt no ārzemju radio raidījumiem, un solidaritātes izpausmes tika sodītas. Ungārijas piemērs vēlāk atkārtojās 1968. gadā Čehoslovākijā, un abi gadījumi Baltijas valstīs tika uztverti kā apliecinājums tam, ar ko beidzas mēģinājumi reformēt sistēmu no iekšpuses.

1922. gada 4. novembrī Ēģiptē Karaļu ielejā tika atrasts pirmais no pakāpieniem, kas veda uz Tutanhamona apbedījumu. Izrakumus vadīja Hovards Kārters, bet finansēja lords Kārnarvons. Atradums kļuva par 20. gadsimta pazīstamāko arheoloģisko notikumu, un ar to sākās arī plaša ēģiptomānija modē un dizainā, kuras pēdas ir redzamas arī starpkaru laika Rīgas arhitektūrā.

1979. gada 4. novembrī Irānas studenti ieņēma ASV vēstniecību Teherānā un sagūstīja tās darbiniekus. Ķīlnieku krīze ilga vairāk nekā gadu un uz gadu desmitiem noteica attiecības starp abām valstīm. Šis notikums ir arī bieži minēts piemērs diplomātisko pārstāvniecību neaizskaramības principam, kas ir ietverts Vīnes konvencijā par diplomātiskajiem sakariem.

2008. gada 4. novembrī ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja Baraks Obama, kļūstot par pirmo afroamerikāni šajā amatā. ASV prezidenta vēlēšanas notiek novembrī noteiktā dienā pēc kalendāra likumsakarības, un to rezultāts parasti kļūst zināms vēlēšanu nakts laikā, kaut formāli prezidentu ievēlē elektoru kolēģija. Latvijā valsts prezidentu ievēlē Saeima, tāpēc tiešas analoģijas ar amerikāņu kampaņu nav.

Latvijas kalendārā novembris ir valstiskuma mēnesis, bet tā nozīmīgākās dienas ir citas. 11. novembris ir Lāčplēša diena, kad 1919. gadā tika atvairīts Bermonta karaspēka uzbrukums Rīgai, bet 18. novembris ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Abas ir noteiktas likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, un 18. novembris ir arī brīvdiena.

Ar 4. novembri saistās arī kultūras vēsture: 1847. gadā šajā dienā mira komponists Fēlikss Mendelszons, kura oratorijas un koncerti joprojām ir koncertzāļu repertuārā, arī Latvijā. Šādi datumi parasti ir precīzi dokumentēti, jo par ievērojamu personu nāvi tolaik ziņoja prese, un tieši prese ir drošākais pārbaudes avots. Tāpat 1979. gada notikumi Teherānā ir piemērs tam, kā vienas dienas rīcība uz gadu desmitiem maina valsts starptautisko stāvokli. Latvijas kontekstā tas noder kā atgādinājums, ka vēstures datumi nav tikai kalendāra fakti: tie apzīmē lēmumus, kuru sekas pārdzīvo to pieņēmējus.