Kas tiesā atbild par kārtību un drošību?

Tiesas sēdē augstākā vara pār kārtību pieder sēdes vadītājam. Procesa likumi paredz, ka viņa rīkojumi ir obligāti visiem klātesošajiem, tostarp publikai un medijiem, un ka par kārtības neievērošanu var izraidīt no sēžu zāles, piemērot naudas sodu vai pat administratīvo aizturēšanu. Tāpēc protokolā fiksē gan brīdinājumus, gan piemērotās sankcijas. Šī kārtība ir domāta, lai nodrošinātu lietas objektīvu izskatīšanu un procesa dalībnieku drošību.

Fizisko drošību ikdienā nodrošina caurlaižu režīms, apmeklētāju un mantu pārbaude, videonovērošana un apsardzes darbinieku klātbūtne. Tiesu ēku apsaimniekošanu, tehnisko nodrošinājumu un drošības risinājumus organizē Tiesu administrācija. Ja tiesā notiek uzbrukums, tiek saņemti draudi vai jākonvojē apcietinātais, iesaistās Valsts policija un Ieslodzījuma vietu pārvaldes konvoja darbinieki, kuri atbild par ieslodzīto nogādāšanu uz tiesu un uzraudzību tiesas telpās.

Biežs pārpratums ir tiesas drošības sajaukšana ar zvērināta tiesu izpildītāja darbu. Tiesu izpildītājs nav apsargs, viņš ir amatpersona, kas izpilda jau spēkā stājušos nolēmumus: piedzen parādus, rīko izsoles, nodrošina bērna nodošanu vai izliek no telpām. Viņa darbs sākas tad, kad tiesas process jau beidzies, un notiek ārpus tiesas ēkas.

Tiesas darbinieku vidū ir arī amati, kas nodrošina procesa norisi, nevis drošību. Tiesas sēžu sekretārs raksta protokolu un uzaicina procesa dalībniekus, tiesneša palīgs sagatavo lietas materiālus un nolēmumu projektus. Šie amati bieži kalpo par pirmo soli juridiskajā karjerā, jo ļauj redzēt procesu no iekšpuses, un prasība tiem parasti ir iegūta vai iegūšanas procesā esoša juridiskā izglītība.

Ja persona uzskata, ka tiesas sēdē kārtības nodrošināšana bijusi pārmērīga vai nepamatota, rīcības secība ir šāda. Vispirms iebildumu izsaka uzreiz sēdē, lai to fiksētu protokolā. Pēc tam var iepazīties ar sēdes protokolu un noteiktā termiņā iesniegt par to piezīmes. Sūdzību par apsardzes vai policijas darbinieka rīcību iesniedz attiecīgajai iestādei, bet par tiesneša rīcību ārpus nolēmuma būtības var vērsties Tiesu administrācijā vai tiesu varas pašpārvaldes institūcijās. Sankciju, kas piemērota ar lēmumu, pārsūdz tajā kārtībā, kas norādīta pašā lēmumā.