Ko dara ārkārtas palīdzības numura 112 operators?

Operatora pirmais uzdevums ir dažu sekunžu laikā saprast, kas noticis un kur. Tiek jautāta precīza adrese vai orientieri, notikuma būtība, cietušo skaits un stāvoklis, kā arī zvanītāja tālruņa numurs. Zvana laikā operators ievada datus sistēmā, kas vienlaikus redzama dienestu dispečeriem, tāpēc palīdzība nereti tiek izsūtīta vēl sarunas laikā.

Otrs uzdevums ir sarunas vadība. Operators māca zvanītāju rīkoties līdz brigādes ierašanās brīdim: kā atbrīvot elpceļus, kā veikt sirds masāžu, kā apturēt asiņošanu vai kā rīkoties, ja deg telpa. Šim nolūkam izmanto protokolus, kas palīdz uzdot pareizos jautājumus noteiktā secībā un neizlaist būtisko pat tad, ja zvanītājs ir panikā.

Darbs notiek maiņās visu diennakti, tostarp naktīs un svētkos. Būtiska ir spēja saglabāt mieru, skaidra dikcija, ātra rakstīšana un laba ģeogrāfijas izpratne. Latvijā nepieciešama valsts valodas prasme augstākajā pakāpē, un praksē ļoti noder arī citu valodu zināšanas, jo zvana gan ārvalstu viesi, gan cilvēki, kuriem latviešu valoda nav dzimtā.

Prasības kandidātiem nosaka dienests, kas izsludina vakanci; parasti tiek prasīta vismaz vidējā izglītība, nevainojama reputācija, atbilstoša veselība un sekmīgi nokārtoti atlases pārbaudījumi. Pēc pieņemšanas darbā seko apmācība par izsaukumu pieņemšanas protokoliem, informācijas sistēmām un psiholoģisko noturību.

Šis darbs prasa arī spēju dzīvot ar to, ko dzird. Operators bieži uzzina notikuma sākumu, bet reti uzzina iznākumu, un daļa zvanu ir par bērniem, pašnāvībām vai vardarbību. Tāpēc dienestos pastāv atbalsta pasākumi, tostarp psihologa konsultācijas un sarunas pēc smagiem izsaukumiem. Cilvēkam, kurš apsver šo profesiju, ir vērts jautāt tieši par šo atbalsta sistēmu, nevis tikai par grafiku un algu.

Karjeras ziņā šī vieta bieži kļūst par ieeju dienestā. No izsaukumu pieņemšanas var virzīties uz dispečera darbu, maiņas vecākā amatu vai uz apmācību un kvalitātes kontroles jomu, kā arī uz citiem amatiem ugunsdzēsības, policijas vai medicīnas dienestā. Iegūtās prasmes, proti, strukturēta saruna zem spiediena un ātra lēmuma pieņemšana, ir izmantojamas arī ārpus valsts dienesta.