Katoļu ticību veido priesteru, bīskapu un pāvesta hierarhija. Šīs trīs pozīcijas atspoguļo galvenās nodaļas, starp kurām ir dažas atšķirības. Šajā hierarhijā pāvests ir katoļu baznīcas galva, viņam ir pakļauti bīskapi, bet bīskapiem un pāvestam – priesteri. Termins “arhibīskaps” vienkārši attiecas uz bīskapu, kurš prezidē plašākā ģeogrāfiskā apgabalā, piemēram, lielākā pilsētā. Kā diecēzes vai arhibīskapijas vadītājam arhibīskapam ir uzticētas noteiktas pilnvaras un pienākumi.
Ģeogrāfisko apgabalu, kurā vada bīskaps, sauc par diecēzi. Diecēzēs ir mazākas teritorijas, kas pazīstamas kā draudzes. Priesteris vada draudzi, bet atbild savas diecēzes bīskapam. Bīskapiem savās diecēzēs var būt arī palīgi, kas pazīstami kā “sufragāni”.
Izplatīts nepareizs priekšstats par arhibīskapiem ir tāds, ka viņi ir soli augstāk par parastajiem bīskapiem. Tā nav taisnība; arhibīskapiem ir tāds pats statuss un pilnvaras kā bīskapiem. Vienīgā atšķirība starp abiem ir to jurisdikciju lielums. Arhibīskapi parasti vada lielākās vai politiski spēcīgākās pilsētas. Arhibīskapija arī neliecina par pārākumu pār parastu diecēzi, bet gan uz to, ka ģeogrāfiskais apgabals ir lielāks par vidējo.
Bīskapiem ir vairākas lomas. Viņi ir skolotāji un priesteri, kas pilda reliģiskās vadības funkcijas, taču viņi ir arī administratori. Viena no svarīgākajām bīskapa pienākumiem ir diecēzes ietvaros izveidot un vadīt seminārus, lai sagatavotu topošos garīdzniekus. Lai gan vairumā gadījumu arhibīskapam nav varas pār saviem sufraganiem, viņš var īstenot ierobežotu jurisdikciju pār tiem gadījumos, kad sufragans neievēro savu pienākumu. Arhibīskapi var arī iegūt jurisdikciju pār viņa sufraganiem, ja tie viņam izvirza strīdus.
Arhibīskapi tiek iecelti tādā pašā procesā kā jebkurš bīskaps. Tas var būt ar izvirzīšanu, ievēlēšanu vai, raksturīgāk, ar pāvesta tiešu iecelšanu. Kad priesteris tiek izvēlēts par arhibīskapu, priesteris ir iesvētīts šajā amatā. Ja kāds, kas jau ir bīskaps, tiek iecelts arhibīskapā, viņš tikai jāieceļ jaunajā amatā; jauna iesvētīšana nav vajadzīga.
Visā pasaulē ir arhibīskapi. Ir arī arhibīskapi citās reliģiskajās ticībās, izņemot katolicismu. Šie arhibīskapi darbojas līdzīgi katoļu arhibīskapiem ar dažām atšķirībām. Jo īpaši Austrumu pareizticīgo baznīcā ir dažas autonomas nacionālās baznīcas, kurās arhibīskaps faktiski ir baznīcas galva un tādējādi darbojas līdzīgi pāvestam. Anglikāņu episkopālajā baznīcā ir arī arhibīskapi. Tajos ietilpst Kenterberijas arhibīskaps un Jorkas arhibīskaps. Arhibīskapi Anglijas baznīcā darbojas līdzīgi kā arhibīskapi katoļu baznīcā.
Arhibīskapiem ir izšķiroša loma baznīcas hierarhijā. Viņi bieži ir augsta līmeņa vadītāji viņu pārstāvētās arhibīskapijas nozīmes dēļ. Viņiem jādarbojas kā labiem skolotājiem, priesteriem un administratoriem, lai vadītu savus priesterus un sekotājus.