Ko dara darba tiesību jurists?

Lielāko daļu darba aizņem nevis tiesvedība, bet dokumentu sakārtošana. Jurists izstrādā darba līgumu paraugus, darba kārtības noteikumus, amata aprakstus, vienošanās par konkurences ierobežojumu un komercnoslēpuma aizsardzību, kā arī uzteikumu tekstus. Tieši uzteikums ir vieta, kur visbiežāk rodas strīdi, jo Darba likums prasa precīzu pamatu, noteiktu procedūru un termiņus, tostarp pienākumu iepriekš uzklausīt darbinieku un noskaidrot arodbiedrības viedokli, ja darbinieks ir tās biedrs. Kļūda procedūrā nereti izmaksā vairāk nekā pats strīda priekšmets.

Latvijā publiskajā sektorā pastāv divi paralēli nodarbinātības veidi, un tie ir jāprot nošķirt. Darbinieks strādā uz darba līguma pamata, un viņa strīdu izskata vispārējās jurisdikcijas tiesa civilprocesa kārtībā. Ierēdnis atrodas valsts civildienesta attiecībās, ko regulē Valsts civildienesta likums, viņa statusu maina ar administratīviem aktiem, un strīdu izskata administratīvā tiesa. No tā atkarīgs gandrīz viss: pārsūdzēšanas kārtība, termiņi, prasījuma formulējums un pat tas, kurā iestādē jāiesniedz pirmais iesniegums.

Otrs klientu loks ir darbinieki. Biežākie jautājumi ir neizmaksāta alga vai virsstundu samaksa, nepamatots uzteikums, atšķirīga attieksme un diskriminācija, darba laika uzskaite, atvaļinājuma kompensācija un nelaimes gadījumi darbā. Darba likums paredz, ka darba devēja uzteikumu darbinieks var apstrīdēt tiesā viena mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas dienas, savukārt pārējiem prasījumiem no darba tiesiskajām attiecībām noteikts divu gadu noilgums. Šie termiņi ir īsi, tos atjaunot izdodas reti, un to nokavējums parasti nozīmē, ka lietu pēc būtības vairs neizskata. Aktuālo likuma redakciju vienmēr vērts pārbaudīt vietnē likumi.lv.

Pirms tiesas ir vērts iziet lētākus soļus, un tiem ir sava secība. Vispirms darba devējam iesniedz rakstveida iesniegumu, kurā skaidri norāda prasījumu un termiņu atbildei, un pierāda tā iesniegšanu. Ja atbildes nav vai tā neapmierina, sūdzību var iesniegt Valsts darba inspekcijā, kas pārbauda darba tiesību normu ievērošanu un var sodīt par pārkāpumiem. Uzņēmumos, kur izveidota darba strīdu komisija, jautājumu vispirms var risināt tajā. Tikai pēc tam, ja risinājuma nav, ceļ prasību tiesā, turklāt ievērojot iepriekš minētos termiņus, kas rit neatkarīgi no sarunām.

Profesiju mēdz sajaukt ar personāla vadītāju un ar arodbiedrības pārstāvi. Personāla speciālists organizē atlasi, apmācību un dokumentu apriti, bet par tiesisko risku neatbild. Arodbiedrība pārstāv savu biedru kolektīvās intereses un piedalās koplīguma slēgšanā, un tās juristi konsultē tikai biedrus. Zvērināts advokāts turklāt ir vienīgais, kurš var pārstāvēt klientu atsevišķās instancēs un kuram ir advokāta profesionālā noslēpuma aizsardzība. Individuālā situācijā vispirms jānoskaidro tieši tas, kurš no šiem speciālistiem konkrētajā jautājumā var palīdzēt.

Maksas konsultācija atmaksājas tad, kad runa ir par uzteikumu, par vairāku mēnešu neizmaksātu algu, par konkurences ierobežojuma vienošanos vai par kolektīvu atlaišanu, jo šajos jautājumos kļūdas cena ir augsta. Vienkāršus jautājumus, piemēram, par atvaļinājuma aprēķinu vai darba laika uzskaiti, bieži pietiek noskaidrot Valsts darba inspekcijas konsultācijā, kas iedzīvotājiem ir bez maksas. Ja ienākumi ir zemi, ir vērts pārbaudīt arī valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas nosacījumus.