Dārzkopis, pareizāk pazīstams kā dārzkopis, veic pētījumus, kuru mērķis ir veicināt ražas augšanas, ražas novākšanas un uzglabāšanas efektivitāti. Turklāt dārzkopji strādā arī ar dekoratīviem augiem, kokiem, vīnogulājiem un tā tālāk, izstrādājot jaunas augu šķirnes, novatoriskas ainavu veidošanas metodes un dārzkopības stilus visiem klimatiskajiem apstākļiem. Dārzkopis var izvēlēties kādu no vairākām uzmanības jomām, sākot no vīnkopības, vīnogu audzēšanas līdz entomoloģijai, pētot kukaiņus, kas ietekmē ražu.
Komerciālās lauksaimniecības pasaulē dārzkopji izstrādā jaunus augu celmus, kas var lepoties ar uzlabotu ražu. Viņi var strādāt ar konkrētu augu, lai izveidotu šķirni, kuru ir vieglāk novākt vai kura uzglabājas labāk nekā citas augu šķirnes. Dārzkopji pēta arī fizioloģiju pēc ražas novākšanas, pētot, cik labi augi saglabājas, un metodes, ko varētu izmantot, lai uzlabotu komerciāli populāru kultūru glabāšanas laiku.
Dārzkopis var arī izstrādāt jaunus augu izmantošanas veidus, kā arī jaunas augu šķirnes. Piemēram, pomologi strādā ar augļiem, attīstot interesantus hibrīdus un krustojumus, savukārt oļkopība koncentrējas uz dārzeņiem. Dārzkopis, kurš strādā ar kultūrām masveida ražošanai, var domāt par tādiem jautājumiem kā izturība pret slimībām, ērtas lietas ražas novākšanai vai kukaiņi un dzīvnieku kaitēkļi. Dārzkopji, kas koncentrējas uz kultūrām mazāka mēroga ražošanai, var koncentrēties uz kultūras mantojuma saglabāšanu un uzlabošanu vai popularizēšanu, cik svarīgi ir saglabāt kultūraugu daudzveidību.
Dārzkopības studijas nav saistītas tikai ar pārtiku. Daži dārzkopji specializējas dekoratīvos augos, piemēram, ziedos, krūmos un kokos, un citi strādā ainavu veidošanas jomā. Ainavu dārzkopis var izstrādāt zemūdens ainavu, piemēram, sausuma skartajiem reģioniem, vai koncentrēties uz ainavu veidošanu ar vietējiem augiem noteiktā reģionā, lai veicinātu vietējo sugu saglabāšanu. Ainavu dārzkopība var ietvert arī tādus apsvērumus kā izturība pret kaitēkļiem, dārza izskats un sajūta, kā arī saikne starp cilvēkiem un dabisko vidi.
Kādam, kurš vēlas kļūt par dārzkopju, ir jābūt aizrautībai un interesei par augiem. Parasti darbam šajā jomā ir nepieciešams vismaz bakalaura grāds dārzkopībā, un daži dārzkopji veic padziļinātas studijas noteiktās jomās plašākā dārzkopības ietvaros. Dārzkopjiem arī jāplāno iespēja strādāt ārpus telpām un sadarboties ar pētniekiem dažādās disciplīnās projektos, kas var būt no ģenētiski modificētu augu izveides līdz mitrāju atjaunošanai.