TJG Online
Izglītība un apmācība

Ko dara diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieks?

Īsā atbilde

Diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieks pārstāv valsts intereses ārvalstīs un starptautiskajās organizācijās, kā arī palīdz saviem valstspiederīgajiem ārzemēs. Latvijā šo dienestu veido Ārlietu ministrija, vēstniecības, pastāvīgās pārstāvniecības un konsulāti.

Darba saturs ir daudzveidīgs. Politiskajā jomā diplomāts seko līdzi notikumiem uzņēmējvalstī, gatavo analītiskus ziņojumus, uztur kontaktus ar valsts iestādēm un citu valstu pārstāvjiem un sagatavo augsta līmeņa vizītes. Ekonomiskajā jomā viņš palīdz uzņēmumiem atrast partnerus un piesaistīt investīcijas, bet kultūras jomā organizē pasākumus un atbalsta saikni ar diasporu.

Konsulārais darbs ir tuvāks ikvienam iedzīvotājam. Konsuls izsniedz vīzas, noformē pases un atgriešanās apliecības, reģistrē dzimšanas un laulības faktus, apliecina dokumentus un palīdz krīzes situācijās: ja ceļotājs zaudējis dokumentus, nonācis slimnīcā, aizturēts vai cietis dabas katastrofā. Konsuls nevar apmaksāt privātpersonas parādus, iejaukties ārvalsts tiesā vai atbrīvot no atbildības par pārkāpumu.

Raksturīga šīs profesijas iezīme ir rotācija. Darbinieks pārmaiņus strādā ministrijas centrālajā aparātā Rīgā un pārstāvniecībās ārvalstīs, parasti vairāku gadu ciklos, un tas nozīmē regulāru dzīvesvietas maiņu visai ģimenei. Darbs ietver arī gatavību reaģēt ārpus darba laika, jo krīzes ārvalstīs neievēro darba grafiku.

Pirms šīs karjeras izvēles ir godīgi izvērtēt tās cenu. Rotācija nozīmē, ka partnerim ik pēc dažiem gadiem jāmeklē jauns darbs vai jāstrādā attālināti, bērniem jāmaina skola un valoda, bet vecāki paliek citā valstī. Daļa amatu ir reģionos ar ierobežotu drošību vai medicīnas pieejamību. Tāpēc par šiem jautājumiem ir vērts runāt ar ģimeni un ar jau strādājošiem dienesta darbiniekiem pirms pieteikšanās, nevis pēc pirmā norīkojuma saņemšanas.

Iestāšanās kārtību nosaka Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums. Parasti jāiztur atklāts konkurss, jāapliecina augstākā izglītība, vismaz divu svešvalodu prasme, nevainojama reputācija un jāsaņem pielaide valsts noslēpumam. Priekšroku bieži dod kandidātiem ar izglītību starptautiskajās attiecībās, tiesībās, ekonomikā vai reģionālajās studijās, taču vajadzīgas ir arī specifiskas nozaru zināšanas, piemēram, enerģētikā vai drošības politikā.

Pielaide valsts noslēpumam ir posms, kas pārsteidz daudzus kandidātus. Pārbaude aptver personas un tuvinieku saiknes, finanšu situāciju, parādsaistības un iepriekšējo dzīvi ārvalstīs, un tā prasa laiku. Sniegtajām ziņām jābūt pilnīgām un patiesām: nepilnīgi sniegta informācija ir biežāks atteikuma iemesls nekā pats fakts, kuru kandidāts baidījās atklāt.

Kādas prasmes ir noderīgākās

Vissvarīgākā ir spēja rakstīt skaidri un īsi: ziņojums, kas neietilpst vienā lappusē, praksē tiek lasīts retāk. Tikpat būtiskas ir sarunu vešanas prasmes, kultūras izpratne un spēja veidot attiecības ar cilvēkiem, ar kuriem viedokļi nesakrīt.

Svešvalodas ir pašsaprotams pamats, turklāt karjeru bieži paātrina retāk izplatītu valodu zināšanas. Noder arī pieredze, kas iegūta praksē Eiropas Savienības institūcijās, starptautiskās organizācijās vai eksportējošos uzņēmumos.

Kā sagatavoties konkursam

Aktuālās vakances un atlases nosacījumus publicē Ārlietu ministrija savā tīmekļvietnē un valsts pārvaldes vakanču portālā. Atlasē parasti ietilpst rakstiskas zināšanu pārbaudes par ārpolitiku un Latvijas vēsturi, valodu pārbaudījumi un intervija.

Pieteikumam ir vērts gatavoties laikus: regulāri sekot ārpolitikas aktualitātēm, izprast Latvijas prioritātes Eiropas Savienībā un NATO, kā arī spēt argumentēti izklāstīt savu viedokli par aktuāliem starptautiskiem jautājumiem.

Ar kādiem ceļiem to nejaukt

Darbs Ārlietu ministrijā nav tas pats, kas darbs Eiropas Savienības institūcijās. Pēdējo atlasi rīko Eiropas Personāla atlases birojs, un tur darba devējs ir Savienība, nevis Latvija. Arī starptautisko organizāciju sekretariātu amati tiek pildīti atsevišķos konkursos.

Goda konsuls nav dienesta darbinieks: tā ir uzņemošajā valstī dzīvojoša persona, kas pilda ierobežotas funkcijas. Savukārt nozaru padomnieki pārstāvniecībās bieži ir citu ministriju norīkoti darbinieki, un viņu atlase notiek attiecīgajā ministrijā.

Avoti