Filmu diriģents parasti ir atbildīgs par orķestra vai citas mūziķu grupas vadīšanu, kad viņi spēlē un ieraksta mūziku izmantošanai filmu veidošanā. Šis diriģents var būt arī filmas mūzikas skaņdarba komponists, lai gan tas ne vienmēr notiek, un skaņdarbu var komponēt un diriģēt dažādi cilvēki. Filmas diriģents parasti ir atbildīgs par mūzikas atskaņošanas mūziķu ātruma vai tempa noteikšanu un skaņdarba vadīšanu. Tas var ietvert arī mūzikas mēģinājumus, lai sniegtu mūziķiem piezīmes vai atsauksmes, kā arī mūzikas atskaņošanas veida pielāgošanu.
Kopumā filmas diriģents veic daudzus tos pašus uzdevumus kā jebkuras citas mūziķu grupas diriģents, taču ar noteiktiem īpašiem apsvērumiem par mūzikas izmantošanu filmā, ko bieži sauc par filmas partitūru. Pamata diriģenta apsvērumi bieži sākas ar mēģinājumiem ar mūziķiem vai orķestri, lai nodrošinātu, ka mūziķi zina mūziku un saprot, ko diriģents vēlas dzirdēt. Tas bieži tiek darīts, lai projektā mūziķiem un filmu veidotājiem nodrošinātu virzības sajūtu; pēc tam filmas diriģents var izmantot atgriezenisko saiti no komponista vai režisora, lai pēc vajadzības pielāgotu izpildījumu pirms ierakstīšanas.
Filmas partitūras atskaņošanas un ierakstīšanas laikā filmas diriģents parasti vada mūziķus cauri katram skaņdarbam vai aranžējumam. To var izdarīt dažādos veidos atkarībā no diriģenta vēlmēm, lai gan standarta forma ietver labās rokas izmantošanu, bieži turot zizli, lai iestatītu priekšnesuma tempu un tempu. Lai norādītu dažādus laika signālus, tiek izmantotas dažādas rakstainas kustības, un mūziķi seko filmas diriģenta vadībai, lai spēlētu kopā šādā tempā.
Papildus šai filmas diriģenta pamatpienākumam viņš vai viņa var sniegt mūziķiem arī citu informāciju visas izrādes laikā. Diriģents var izmantot žestus un sejas izteiksmes, lai norādītu, ka noteikta sadaļa ir jāatskaņo skaļāk vai kad noteikti mūziķi jāapstājas vai jāsāk, bieži vien, lai iezīmētu darbību, kas notiek filmas brīdī. Daudzi diriģenti strādā studijā ar lielu ekrānu, veicot mūzikas ierakstu, jo viņam vai viņai tiek atskaņota filmas darba nospiedums. Tas ļauj filmas diriģentam nodrošināt, ka skaņdarba ritms un izpildījums pareizi atbilst filmā notiekošajam, un ļauj viņam vai viņai pēc vajadzības veikt spontānus pielāgojumus.