Kopienas attīstības direktors parasti ir atbildīgs par kopienas, parasti pilsētas, plānošanas un zonējuma darbību pārraudzību. Darbā parasti ir jāizlemj, kā vislabāk zonēt dažādas pilsētas teritorijas, ieteikumu sniegšana zonējuma padomei par izmaiņu pieprasījumiem un uzraudzību, lai pārliecinātos, ka uzņēmumi un dzīvesvietas atbilst prasībām. Ja tie neatbilst, kopienas attīstības direktors var būt atbildīgs par naudas sodu iekasēšanu vai lietas nodošanu tiesībaizsardzības iestādēm, kas pēc tam var risināt izpildes jautājumus.
Kopienas attīstības direktors bieži pavada daudz laika, lai noteiktu, kas ir vispiemērotākais konkrētai pilsētas telpai. Bez atbilstošiem zonējuma likumiem un administrācijas pilsēta varētu kļūt par neorganizētu dzīvojamo māju, uzņēmumu un ražotāju kopumu, kas traucē viens otram. Dažādu funkciju plānošana dažādām teritorijām palīdz saglabāt pilsētu pievilcīgu un uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Parasti ir vairāki galvenie apzīmējumi, ko kopienas attīstības direktors ņem vērā, zonējot teritorijas. Apzīmējumos bieži tiek izmantots primārā lietojuma nosaukums, piemēram, dzīvojamais, rūpnieciskais vai komerciālais. No šiem galvenajiem apzīmējumiem kopienas attīstības direktors var piedāvāt arī apakšvienības, piemēram, vieglās rūpniecības vai smagās rūpniecības, vai vienas ģimenes dzīvojamo vai augsta blīvuma dzīvojamo māju, lai nosauktu tikai dažus. Atsevišķos gadījumos apzīmējumi var tikt mainīti atkarībā no pilsētas vajadzībām.
Ja īpašuma īpašnieks vēlas izmantot īpašumu kādam citam, nevis tam, kam tas ir zonēts, kopienas attīstības direktors var izpētīt šo jautājumu. Ja izmantošana radītu minimālu ietekmi uz īpašniekiem, direktors var ieteikt novirzi, kas konkrētajā gadījumā attiektos tikai uz konkrēto īpašumu. Novirze var būt beztermiņa, bez derīguma termiņa, vai arī tā laiku pa laikam ir jāatjauno.
Ja īpašuma īpašniekam nav domstarpību un viņš īpašumu izmanto neatļautai lietošanai, kopienas attīstības direktors var būt atbildīgs par izpildes jautājumiem. Bieži vien izpildes darbību rosina kāda cita iedzīvotāja sūdzība, bet to var atklāt arī direktors vai kāds cits pilsētas darbinieks. Parasti kopienas attīstības direktors nosūtīs īpašniekam vēstuli, paskaidrojot pārkāpumu, un dod īpašniekam laiku problēmas novēršanai. Ja tas nenotiek, ir iespējamas soda naudas vai citas izpildes darbības.
Direktors parasti ir atbildīgs arī par saikni starp zonējuma padomi un pilsētu. Bieži vien direktors ar problēmu iepazīstina valdi un sniedz iespējamo risinājumu sarakstu. Vienu no tiem var pieņemt padome, vai arī padome var nākt klajā ar savu risinājumu vai lūgt direktoram sniegt vairāk informācijas. Šīs sanāksmes parasti var notikt vienu vai vairākas reizes mēnesī.