Krāpšanas auditors ir atbildīgs par dažāda veida krāpniecisku darbību novēršanu un atklāšanu. Parasti šīs personas strādā regulējošās aģentūrās, un lielākajai daļai cilvēku, kas strādā šajos darbos, ir pieredze finanšu vai grāmatvedības jomā. Tāpat kā lielākā daļa regulējošo aģentu, auditors ir atbildīgs par patērētāju, uzņēmumu, valsts organizāciju un citu institūciju interešu aizsardzību pret neētisku personu darbībām.
Lai novērstu krāpšanu, revidentam var uzdot izstrādāt standartizētas iekšējās uzskaites un grāmatvedības procedūras. Organizācijas, kas darbojas noteiktās nozarēs vai ģeogrāfiskos reģionos, ir atbildīgas par šo audita procedūru ievērošanu. Dažos gadījumos šīm struktūrām ir jāalgo ārējie auditori, lai tie veiktu regulāras grāmatvedības pārbaudes. Lai nodrošinātu, ka procedūras tiek pareizi ievērotas, krāpšanas revidents var regulāri apmeklēt šīs struktūras. Parasti revidentam ir tiesības jebkurā laikā veikt improvizētu revīziju par jebkuru uzņēmuma finanšu operāciju aspektu.
Neskatoties uz tādiem aizsardzības pasākumiem kā standartizētas grāmatvedības procedūras, daudzi gadījumi, kas saistīti ar sarežģītām krāpšanas darbībām, ilgstoši netiek atklāti. Daudzas no šīm situācijām atklājas trauksmes cēlēju darbības rezultātā. Līdz ar to daudzas regulatīvās aģentūras izveido krāpšanas uzticības tālruņus vai tīmekļa vietnes, caur kurām personas var iesniegt ziņojumus par aizdomām par krāpšanu. Revidentam ir jāizmeklē šādas sūdzības un jāveic intervijas ar trauksmes cēlējiem. Revidentam ir jānosaka, vai apgalvojumi ir vieglprātīgi, vai arī ir nepieciešama pilnīga izmeklēšana.
Revīzijas vai izmeklēšanas laikā krāpšanas revidents komplektē grāmatvežu komandu un katrai no šīm personām piešķir noteiktus pienākumus. Grāmatveži izskata finanšu pārskatus, bankas izrakstus, darījumus ar vērtspapīriem un cita veida dokumentus, kas var ietvert krāpšanas pierādījumus. Turklāt krāpšanas revidents sazinās ar policiju vai citiem valdības aģentiem, kas ir atbildīgi par tādu personu nopratināšanu, kuras tiek uzskatītas par līdzvainīgām krāpšanas darbībās. Revidents apkopo informāciju gan no pratinātājiem, gan grāmatvežiem, un galu galā ir atbildīgs par to, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana. Daži krāpnieki veic darbības, kurās ir iesaistītas daudzas dažādas struktūras, un tādā gadījumā revidentam ir jābrīdina citi aģenti, lai tie izmeklētu to uzņēmumu kontus, kurus varētu būt ietekmējis konkrēts krāpšanas gadījums.
Vairumā gadījumu krāpšanas auditoram ir jābūt bakalaura grādam grāmatvedībā, matemātikā vai saistītā tēmā. Daudzu valstu likumi nosaka, ka revidentiem jābūt sertificētiem grāmatvežiem, un tādā gadījumā krāpnieciskam auditoram pirms darba sākšanas var būt jānokārto normatīvais eksāmens. Daži darba devēji izvēlas nolīgt revidentus, kuriem ir iepriekšēja pieredze darbā noteiktās nozarēs, piemēram, finanšu pakalpojumu vai vērtspapīru nozarē, jo šīs personas pārzina šo uzņēmumu grāmatvedības praksi.