Kriptogrāfs ir tas, kurš praktizē vai studē kriptogrāfiju — jomu, kas galvenokārt saistīta ar slepenas informācijas glabāšanu noslēpumā. Mūsdienu kriptogrāfija galvenokārt ir saistīta ar digitālās informācijas, piemēram, e-pasta, šifrēšanu, lai aizsargātu to, kad tā tiek sūtīta no viena digitālā avota uz citu. Datu drošība ir ārkārtīgi svarīga gandrīz visiem cilvēkiem, ne tikai tiem, kuriem ir ļoti sensitīva informācija. Katru darījumu vai mijiedarbību, ko kāds veic internetā, citas personas varētu atklāt un izlasīt, ja netiktu ieviesti atbilstoši drošības pasākumi. Kriptogrāfs nodrošina, ka noteiktus datus var skatīt tikai personas ar atbilstošām pilnvarām.
Strādājot pie datu šifrēšanas, kriptogrāfam ir vairāki mērķi. Viens mērķis ir autentifikācija, process, kurā tiek pierādīta personas identitāte, kas mēģina piekļūt noteiktai informācijai. Privātums ir vēl viens mērķis; tas ietver nodrošināšanu, ka konkrētā gabala informācija sasniedz tikai paredzēto skatītāju. Kriptogrāfam ir arī jānodrošina, lai drošs ziņojums nekādā veidā netiktu mainīts starp sūtītāju un saņēmēju. Viņam ir jāspēj droši noteikt sūtītāja identitāti, lai nevarētu nosūtīt ziņojumu un apgalvot, ka tas ir no kāda cita.
Persona, kas vēlas kļūt par kriptogrāfu, parasti studē datorzinātnes koledžā. Ja kāds vēlas saglabāt datus datorsistēmās šifrētus, ir svarīgi zināt un izprast šādu datorsistēmu darbību. Pabeidzot koledžu, matemātikas vai datorzinātņu maģistra grāds arī ir ļoti izdevīgs karjerai kriptogrāfijā. Matemātika ir ļoti svarīga kriptogrāfijas izpētē un praksē, tāpēc ir svarīgi stingri saprast šo priekšmetu.
Saņemot grādu, kriptogrāfs var meklēt darbu dažādās vietās, jo daudzi uzņēmumi un valsts aģentūras regulāri pieņem darbā kriptogrāfus. Valdības aģentūras, piemēram, Nacionālās drošības aģentūra (NSA), mēdz algot daudzus kriptogrāfus; šādas aģentūras ir atbildīgas par svarīgu valdības datu pārraides šifrēšanu. Kriptogrāfs var atrast darbu arī bankā, jo bankas dara visu iespējamo, lai nodrošinātu savu klientu darījumu drošību.
Vēstures gaitā dažādi militārie spēki ir izmantojuši arī kriptogrāfus, lai nosūtītu šifrētus ziņojumus no viena punkta uz otru. Bieži vien bija svarīgi glabāt noteiktu informāciju, piemēram, stratēģijas un tehnoloģisko informāciju, prom no ienaidnieka spēkiem. Mūsdienās ir svarīgi glabāt datoros glabāto informāciju un digitālos sakarus slepenībā no ienaidnieka spēkiem.