Neatkarīgs sociālais darbinieks vada privātu sociālā darba praksi. Ja iepriekš nebija dzirdēts, ka licencēts klīniskais sociālais darbinieks veic patstāvīgu karjeru, tagad šādi sociālie darbinieki ir diezgan izplatīti. Šos neatkarīgos sociālos praktiķus pārvalda regulatīvā iestāde, un viņiem ir jāsaglabā nepārtraukta profesionālā izaugsme. Viņu pakalpojumus regulāri pasūta privātās, valsts un valsts aģentūras.
Neatkarīga sociālā darbinieka pieejamība var būt par labu valsts aģentūrām ar ierobežotiem resursiem un ierobežotiem budžetiem. Viņi var iegūt elastīgu, pieredzējušu pakalpojumu sniedzēju par zemāku likmi, nekā tas būtu bijis iespējams ar pilnas slodzes darbinieku, un tas var arī ļaut viņu darbiniekiem veikt citus svarīgus uzdevumus. Privātajā jomā cilvēki var atklāt, ka neatkarīgam sociālajam darbiniekam var būt vairāk laika, lai risinātu viņu individuālās problēmas.
Sākumā neatkarīgs sociālais darbinieks tiksies ar klientiem un pārrunās klientu konkrētās situācijas. Pamatojoties uz šo diskusiju, sociālais darbinieks izvērtēs viņu prasības un ieteiks savām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus. Sociālais darbinieks klientu vārdā sazināsies ar konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem un veselības speciālistiem.
Strādājot ar indivīdiem, ģimenēm un kopienām, sociālie darbinieki palīdz cilvēkiem tikt galā ar dažādām dzīves situācijām. Šīs situācijas var ietvert disfunkcionālu ģimenes konfliktu un attiecību problēmu risināšanu, saskarsmi ar kropļojošiem vai dzīvībai bīstamiem veselības stāvokļiem, cīņu pret garīgām problēmām un vielu lietošanu, seksuālas vardarbības pārdzīvošanu un bezdarba un bezpajumtniecības problēmu risināšanu. Sociālie darbinieki palīdz bērnu adopcijā un audzināšanā, palīdz aprūpēt vecus cilvēkus. Viņi strādā ar jauniešiem, lai atrisinātu jautājumus, kas saistīti ar akadēmisko izglītību, kavēšanos, pusaudžu grūtniecību un tā tālāk. Sociālais darbinieks var radīt daudz pozitīvu izmaiņu cilvēku dzīvē, bet sociālā darbinieka darbs var būt ļoti saspringts un vislabāk piemērots stingrām, motivētām personām.
Lai uzsāktu sociālā darbinieka karjeru, ir nepieciešams bakalaura grāds, maģistra grāds vai augstāka kvalifikācija sociālajā darbā, socioloģijā, psiholoģijā, izglītībā vai jebkurā citā saistītā disciplīnā. Lai varētu praktizēt, sociālajiem darbiniekiem papildus diplomam ir jāiegūst profesionālā licence vai sertifikāts. Kvalificēts neatkarīgs sociālais darbinieks var atrast dažādus sociālā darbinieka amatus gan laukos, gan pilsētās. Sociālo darbinieku algas ir atkarīgas no pieredzes, vietas un sociālā darba veida.