Ko dara nodokļu auditors?

Pārbaudes nav vienādas, un tas ir pirmais, kas jāsaprot. Datu atbilstības pārbaudē salīdzina deklarācijās norādīto ar dienesta rīcībā esošo informāciju. Tematiskajā pārbaudē vērtē vienu konkrētu jautājumu, piemēram, kases aparāta lietošanu vai darbinieku reģistrāciju. Nodokļu audits savukārt ir padziļināta pārbaude par noteiktu nodokli un noteiktu periodu. Auditā pieprasa grāmatvedības reģistrus, līgumus, rēķinus, bankas kontu izrakstus un paskaidrojumus, apseko darbības vietu un iztaujā atbildīgos darbiniekus.

Auditora prasmes ir grāmatvedības un nodokļu tiesību zināšanas, spēja lasīt darījumu ķēdi un pamanīt neatbilstības, kā arī prasme skaidri uzrakstīt lēmuma pamatojumu. Tikpat svarīga ir komunikācija, jo liela daļa neatbilstību rodas no kļūdām, nevis no ļauna nodoma. Parasti prasa augstāko izglītību ekonomikā, finansēs vai tiesību zinātnē, un darbā noder nozares specifikas izpratne, jo būvniecības, mazumtirdzniecības un informācijas tehnoloģiju uzņēmumu riski atšķiras.

Ja audits konstatē neatbilstību, tiek pieņemts lēmums par papildus aprēķināto nodokli, nokavējuma naudu un attiecīgos gadījumos soda naudu. Šo lēmumu var apstrīdēt dienesta ietvaros un pēc tam pārsūdzēt administratīvajā tiesā; termiņi ir norādīti pašā lēmumā un ir stingri. Ja pārbaude atklāj pazīmes par noziedzīgu nodarījumu, materiālus nodod izmeklēšanas iestādei, jo pats auditors kriminālprocesu neveic.

Amatu mēdz jaukt ar zvērinātu revidentu un ar iekšējo auditoru. Zvērināts revidents ir neatkarīgs privātpraktizējošs speciālists, kas pārbauda uzņēmuma finanšu pārskatu un sniedz atzinumu tā lietotājiem, nevis valstij; viņa darbu reglamentē Revīzijas pakalpojumu likums, un revidentus uzskaita Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija. Iekšējais auditors strādā paša uzņēmuma vai iestādes labā un vērtē procesus un iekšējo kontroli. Nodokļu auditors darbojas valsts vārdā un ar likumā noteiktām pilnvarām, tāpēc viņa lēmums rada tiešas maksāšanas sekas.

Uzņēmumam ir vērts zināt, kā audits parasti sākas un beidzas. Sākums ir rakstisks paziņojums, kurā norādīts pārbaudāmais nodoklis, periods un pieprasāmie dokumenti. Tālāk seko dokumentu iesniegšana, jautājumi un paskaidrojumi, pēc tam auditora sagatavots lēmuma projekts vai lēmums. Visā šajā laikā komunikācijai jābūt rakstiskai un dokumentētai: mutiska vienošanās ar inspektoru nav pierādījums, bet e-pasta sarakste un pavadvēstules ir.

Vērts zināt arī, ka auditam ir robežas laikā. Pārbaudāmais periods un termiņš, kurā nodokli vispār var aprēķināt papildus, ir noteikts likumā „Par nodokļiem un nodevām", tāpēc pirmais jautājums, saņemot paziņojumu, ir par kuru periodu un kuru nodokli pārbaude notiek. Ja pieprasījums attiecas uz plašāku periodu, nekā norādīts lēmumā par audita uzsākšanu, to ir pamats precizēt rakstiski.