Ko dara politikas korespondents?

Ikdiena sastāv no divām daļām. Pirmā ir plānotie notikumi: Ministru kabineta sēdes, Saeimas komisiju darbs, preses konferences, ārvalstu vizītes un starptautiskās sanāksmes. Otrā, un bieži svarīgākā, ir tas, kas nav paziņots: dokumenti, kuri vēl nav publicēti, lēmumu sagatavošanas gaita un domstarpības koalīcijā. Korespondents raksta ziņas, veido tiešraides pieslēgumus, gatavo analītiskus rakstus un intervijas, bieži īsā termiņā un vairākos formātos vienlaikus.

Darba pamatā ir avotu tīkls un dokumenti. Lai informācija nebūtu atkarīga tikai no amatpersonu paziņojumiem, žurnālists izmanto publiski pieejamos sēžu protokolus, tiesību aktu projektus un to anotācijas, budžeta dokumentus, iepirkumu un uzņēmumu reģistra datus, kā arī informācijas pieprasījumus iestādēm, ko regulē Informācijas atklātības likums. Latvijā korespondentam praktiski nepieciešama akreditācija Saeimā vai attiecīgajā iestādē, kas dod piekļuvi telpām un preses pasākumiem.

Profesijas kodols ir pārbaude un neitralitāte. Katrs apgalvojums, it īpaši apsūdzoša rakstura, jāpārbauda vairākos avotos, un pusei, par kuru raksta, jādod iespēja atbildēt. Anonīma avota izmantošana ir izņēmums, kas prasa redakcijas vadības lēmumu un avota motīva izvērtēšanu. Šīs prasības nosaka gan redakciju ētikas kodeksi, gan likumi par presi un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuru ievērošanu raidorganizācijās uzrauga Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

Politikas korespondentu mēdz jaukt ar trim citām lomām. Komentētājs jeb apskatnieks pauž viedokli, un tas ir atļauts tieši tāpēc, ka viņa teksts ir marķēts kā viedoklis. Preses sekretārs jeb komunikācijas speciālists pārstāv iestādes intereses, nevis sabiedrības tiesības zināt. Politikas konsultants strādā partijas vai kandidāta labā. Žurnālista profesionālā vērtība balstās tieši uz to, ka viņš nepieder nevienai no šīm pusēm, un tieši tāpēc pāreja uz komunikācijas darbu parasti ir vienvirziena.

Praktisks darba rīks, ko šajā profesijā izmanto katru dienu, ir tiesību akta projekta ceļa pārzināšana. Projekts vispirms parādās saskaņošanā ar anotāciju, kurā aprakstīta ietekme uz budžetu un sabiedrību, pēc tam nonāk Ministru kabinetā, tad Saeimā trijos lasījumos un komisijās, un visbeidzot tiek izsludināts oficiālajā izdevumā. Zinot šo ķēdi, var laikus pateikt, kurš posms vēl var mainīt saturu, un tieši tas atšķir ziņu, kas cilvēkam noder, no ziņas, kas tikai atstāsta paziņojumu.