Ko dara probācijas izmeklētājs?

Probācijas izmeklētājs veic izpēti par personu apstākļiem un resursiem krimināltiesību sistēmā. Atkarībā no jurisdikcijas, kurā strādā probācijas izmeklētājs, viņš vai viņa var veikt intervijas ar apsūdzētajiem, sekot līdzi atsauksmēm vai pārbaudīt atbildētāju mutiskās un rakstiskās liecības. Probācijas izmeklētājs var arī pieņemt lēmumus par apsūdzētā nosūtīšanu uz dažāda veida juridiskās palīdzības programmām vai citiem sociālo pakalpojumu resursiem. Izmeklētāja darbam bieži ir izšķiroša nozīme, lai noteiktu, vai atbildētājam ir tiesības tikt atbrīvotam sabiedrībā un atbildētāja pārbaudes laika nosacījumus.

Kad personas tiek arestētas vai notiesātas par noziegumu vai noziegumiem, krimināltiesību sistēma noteiks, vai šīs personas ir ieslodzītas vai jāatbrīvo sabiedrībā. Situācijās, kad indivīdam ir jādzīvo sabiedrībā, bieži tiek noteikti dažādi viņa uzvedības ierobežojumi, lai nodrošinātu, ka viņš ir aktīvs rehabilitācijas procesa dalībnieks un nerada turpmākus draudus citiem. Probācijas izmeklētāja uzdevums ir ievākt informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu lēmumus par probācijas nosacīšanu un apsūdzētajam piemērojamajiem ierobežojumiem.

Probācijas izmeklētājs var sākt darbu ar apsūdzēto, iepazīstoties ar tiesājamā sniegto informāciju pēc viņa aizturēšanas. Dažos gadījumos izmeklētājs var būt atbildīgs par atbildētāja identitātes pārbaudi un pēc tam noteikšanu, vai atbildētājam ir draugi vai ģimenes locekļi, kas vēlas palīdzēt viņam vai viņai veikt drošības naudu. Izmeklētājs var arī izmantot šo informāciju, lai palīdzētu citiem krimināltiesību sistēmas darbiniekiem pieņemt lēmumus par to, vai persona ir jāatbrīvo. Piemēram, probācijas izmeklētājs var intervēt atbildētāju un citus, lai noteiktu, vai apsūdzētajam ir darbs vai citas saiknes ar sabiedrību, kas varētu samazināt risku, ka apsūdzētais aizbēgs no apgabala vai izdarīs citu noziegumu.

Daudzās jurisdikcijās probācijas izmeklētājam var būt nepieciešams strādāt ar novērtējuma rubriku, kas var viņam vai viņai palīdzēt noteikt, kāda veida risku apsūdzētais rada sabiedrībai. Izmeklētājs var izmantot informāciju, ko viņš vai viņa ir saņēmis no atbildētāja, šajā sadaļā un var novērtēt, kā vislabāk turpināt atbildētāja lietu. Pēc tam šo informāciju var iesniegt probācijas darbiniekam vai tiesnesim, kurš pēc tam var pieņemt galīgo lēmumu par apsūdzētā nākotni.