Radio žurnālistam ir līdzīgi pienākumi kā drukātajam žurnālistam, jo viņa uzdevums ir apkopot, apkopot un pēc tam ziņot ziņas. Tas var būt vietējais, valsts vai pasaules mēroga statuss. Labs radio žurnālists parasti izmanto tādas skaņas kā intervijas, preses konferences un skaņu efektus, lai liktu klausītājam justies tā, it kā viņi arī atrastos uz skatuves.
Radio žurnālistikas atšķirība no citiem žurnālistikas veidiem ir tāda, ka radio reportāža bieži vien tiek noklausīta un pēc tam pazūd. Klausītājiem nav greznības vēlreiz klausīties radio reportāžu; tādēļ radio žurnālistiem ir jāpārliecinās, ka viņu stāsti ir kodolīgi, īsi un viegli saprotami. Tāpat kā televīzijas žurnālists, arī radio žurnālists ziņas bieži prezentē tiešraidē.
Mācīšanās izmantot balsi kā instrumentu ir viena no svarīgākajām prasmēm, kas var būt radio žurnālistam. To var paveikt vairākos veidos, taču liela daļa no tā ir saistīta ar lēnu un skaidru runāšanu, pareizu elpošanas paņēmienu apgūšanu, mācīšanos runāt dabiski un emociju nodošanu. Daudziem radio žurnālistiem veterāniem bija šīs prasmes, un tādējādi viņi varēja sazināties ar savu auditoriju individuālā līmenī, veicinot radio pagātnes popularitāti.
Viena no lielākajām radio žurnālista darba daļām ir interviju vadīšana ar cilvēkiem. Intervēšana ir prasme, ko laika gaitā var attīstīt praksē. Radio žurnālistam ir jāspēj intervijas subjekts justies ērti un jāspēj ātri nākt klajā ar papildu jautājumiem un atbildēm. Labākās intervijas parasti izklausās kā saruna, nevis intervija.
Radio žurnālistiem parasti tiek prasītas arī kādas tehniskas prasmes, kas ietver visa ierakstītā audio ierakstīšanu, rediģēšanu un miksēšanu. Atkarībā no ziņu telpas lieluma, kurā strādā radio žurnālists, viņam vai viņai var būt jādara viss, sākot no intervijām ēterā līdz audio rediģēšanai. Lielākās ziņu telpās bieži vien būs konkrēti cilvēki, kas veiks katru uzdevumu, savukārt mazā vietējā ziņu telpā var būt tikai daži darbinieki, kas dala visus pienākumus.
Daudzās koledžās ir žurnālistikas programmas, un tās bieži piedāvā kursus dažādos plašsaziņas līdzekļos, dodot studentiem iespēju izvēlēties koncentrēšanos. Papildus žurnālistikas skolas apmeklējumam lielākā daļa radio žurnālistu pieredzi gūst, brīvprātīgi strādājot radiostacijās. Daudzās koledžās ir radiostacijas, kuras vada studenti, kas potenciālajiem radio žurnālistiem sniedz plašas iespējas apgūt šo amatu. Arī vietējās radiostacijas bieži meklē brīvprātīgos, pat ja tas ir tikai pāris stundas nedēļā.
Lai gan radio nav tik populārs kā no pagājušā gadsimta 1930. līdz 1950. gadiem, radio žurnālistiem joprojām ir darbs. Tādas lietas kā aplādes un digitālais radio paver jaunas iespējas žurnālistiem, kuriem patīk strādāt ar savu balsi. Tomēr šis darba virziens joprojām ir konkurētspējīgs, un radio žurnālistiem, kuri vēlas saglabāt savu darbu, ir jāturpina būt labākajā līmenī, pastāvīgi apgūstot jaunas tehnoloģijas, lai atjauninātu savu prasmju kopumu.