Ko dara skolas skolotājs?

Vidusskolas vai pamatskolas skolotājam ir daudz pienākumu, kas var atšķirties atkarībā no klases un skolas vides, ti, privāta vai valsts. Dažas no pamatlietām, ko skolas skolotājs dara, ir stundu plānu sastādīšana, to izpilde, plānu pielāgošana klases progresam vai dažu skolēnu īpašajām vajadzībām, skolas disciplīnas standartu ievērošana, notiekošo skolēnu snieguma izvērtēšana un mijiedarbība ar skolēniem un viņu ģimenēm. Skolotājiem arī pilnībā jāpiedalās personāla un administratīvajās sanāksmēs, jāmeklē tālākizglītība personīgā labuma gūšanai un akreditācijas statusa saglabāšanai, kā arī jāsaņem apmācība par jaunām mācību metodēm vai tehnoloģijām.

Plānu izveide ir atslēga uz skolas skolotāja panākumiem. Pirmkārt, tiek izstrādāta gada mācību programma, kurā vai nu tiek izmantotas skolas ieteiktās grāmatas un materiāli, vai arī tie atbilst reģionālajiem standartiem. Lielākā daļa skolotāju izstrādā gada plānus, pamatojoties uz reģionālajiem standartiem, bet var būt elastīgi, izvēloties dažus savus materiālus. Ikdienas plāni vai nodaļu plāni palīdz skolotājiem izdomāt, kā viņi sasniegs mācību programmas vai gada mācību programmas mērķus.

Veicot nodarbību plānus, ir nepieciešamas dažas korekcijas. Labam skolas skolotājam jāspēj noteikt, vai skolēni spēj sekot līdzi mācību programmai vai neveicas atbilstoši nepieciešamībai. Ikgadējie, struktūrvienību vai dienas plāni var būt jāmaina, un tie ir jāuzskata par mainīgiem un balstīti uz studentu reakciju. Studentiem ar mācīšanās vai uzvedības problēmām var būt nepieciešamas individualizētas programmas vai dažādas vērtēšanas metodes, un arī tās ir jāņem vērā. Visiem studentiem ir nepieciešama regulāra atgriezeniskā saite par akadēmisko un uzvedības sniegumu, izmantojot formālas atzīmes vai neformālu diskusiju.

Plānošanas panākumus bieži nosaka skolēnu sniegums. Skolas skolotājam rūpīgi jāreģistrē skolēnu darbs, jānovērtē tas atbilstoši noteiktajiem standartiem un jāspēj ziņot par atzīmēm skolai un vecākiem. Disciplīnas nodrošināšana ir vēl viena atbildība, un skolotājiem ir jānosaka noteikumi, tie jāievieš vai jāizvērtē, vai dažiem skolēniem var būt nepieciešami atšķirīgi noteikumi. Plānošana, vērtēšana un disciplinēšana liek skolotājiem regulāri sazināties ar vecākiem, kuriem var būt bažas par vienu vai vairākām no šīm jomām. Vecāki piedalās arī kā brīvprātīgie, un skolotājiem, iespējams, būs jāuzrauga brīvprātīgie vecāki klasēs vai ekskursijās.

Skolotājiem ir pienākumi pret skolas administratoriem un mācībspēkiem. Plānošana var notikt fakultātes līmenī, un administratoriem var būt norādījumi par atbilstošu materiālu vai pamatojoties uz vispārējo skolas sniegumu. Akreditētam skolas skolotājam arī regulāri jāpiedalās tālākizglītībā, kas varētu būt daļa no personāla apmācības vai var būt formālāka. Lielākajai daļai skolotāju ir jāizpilda tālākizglītības vienības, lai saglabātu savus akreditācijas datus.

Skolas skolotājs strādā ilgas stundas un var strādāt apmēram 10-11 neapmaksātas stundas nedēļā. Pieprasījums pēc lielākas pārskatatbildības skolās un pastāvīgie skolu finansēšanas jautājumi ir arī radījuši strukturētāku plānošanu ar mazāku materiālu izvēli un mazāku palīdzību klasē. Par laimi, skolotāja darba stingrais raksturs neattur daudzus izcilus pedagogus no darba šajā jomā.